Sākums > Aktualitātes > Jaunumu arhīvs > Jaunumi > Divas dienas, 6 valstis, viens izaicinājums, dažād[..]

Divas dienas, 6 valstis, viens izaicinājums, dažādas pieredzes

apala galda diskusija13 14092017

Divas dienas, 6 valstis, viens izaicinājums, dažādas pieredzes

Šī gada 13.-14.septembrī Baltijas jūras reģiona valstu kompetento valsts institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji tikās Iekšlietu ministrijā, lai diskutētu par patvēruma meklētāju un bēgļu uzņemšanu un integrāciju. Ar pieredzi dalījās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Islandes, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Ir pagājis vairāk kā gads kopš Latvija uzņēma pirmās Eiropas Savienības kvotu ietvaros pārvietotās personas, un tika uzsākta integrācijas un iekļaušanas pasākumu īstenošana. Līdzīga situācija iezīmējas arī pārējās Baltijas valstīs.

Kaut arī katra no valstīm izvēlējusies atšķirīgu pieeju integrācijas jautājumu risināšanā, rezultāts šobrīd ir līdzīgs - lielākā daļa patvēruma meklētāju īsi pēc statusa saņemšanas izvēlas doties uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm mājokļa un darba meklējumos. Nemainīgi starp aktuālākajām problēmām tiek minētas grūtības atrast mājokli, vājās valsts valodas zināšanas un līdz ar to arī ierobežotās darba iespējas, kā arī kopienas trūkums. Būtiska loma integrācijas procesā ir pašvaldībām un to vēlmei sadarboties aktuālo jautājumu risināšanai.

Pasākuma laikā daudz tika diskutēts par Igaunijas izvēlēto pieeju mājokļa jautājuma risināšanai, kur patvēruma meklētāji uzreiz tiek nogādāti dzīvesvietā kādā no pašvaldībām. Attiecīgā pašvaldība tiek izvēlēta, ņemot vērā patvēruma meklētāja izglītību un līdzšinējo darba pieredzi, pieeju valodas kursiem, kā arī citus apsvērumus (skolu, bērnudārzu tuvums, dzīvokļu pieejamība un izmaksas u.c.). Līdzīgu pieeju plāno izmēģināt arī Lietuva, kur šobrīd ir uzsākts pilotprojekts, kurā iesaistītas 4 patvēruma meklētāju ģimenes.

Lietuva lepojas ar plānotajiem grozījumiem tiesību aktos, kas personām ar alternatīvo statusu dotu iespēju saņem līdzvērtīgu pašvaldības un valsts atbalstu kā citiem valsts iedzīvotājiem. Šobrīd tiek izvērtētas arī iespējas atsevišķas valsts sektora funkcijas nodot nevalstiskajam sektoram, tādējādi mazinot integrācijas sistēmā iesaistīto iestāžu un organizāciju skaitu, un padarot sistēmu vienkāršāku, saprotamāku arī patvēruma meklētājiem un bēgļiem.
Mājokļa, darba un valodas jautājums ir aktuāls arī Latvijā. Pašlaik Sabiedrības integrācijas fonds īsteno pilotprojektu. Tā ietvaros 2 ģimenēm sešus mēnešus paredzēts sniegt atbalstu īres maksas segšanai. Pēc pilotprojekta beigām plānots, ka ģimenes būs veiksmīgi iedzīvojušās savās mājvietās - vecāki turpinās strādāt, bērni būs uzsākuši mācības, un ģimenes turpinās latviešu valodas apmācības.

Nākamgad līdzīgs pasākums ir plānots Igaunijā, kur jau būs iespēja atskatīties uz pilotprojektu rezultātiem un situācijas izmaiņām Baltijas jūras reģionā kopumā.
Diskusijas gaitā notika arī praktisks darbs, lai apkopotu valstu labāko pieredzi atsevišķu bēgļu integrācijas jautājumu risināšanā.

Apaļā galda diskusiju par patvēruma meklētāju un bēgļu integrāciju Baltijas jūras reģionā "Dalīšanās pieredzē un iespējamo risinājumu apspriešana" rīkoja Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroju, Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un Friedrich Ebert Stiftung E.V. pārstāvniecību Latvijā.