Sākums > Aktualitātes > Jaunumu arhīvs > Jaunumi > Projektu konkursu process, nosacījumi un vērtēšana[..]

Projektu konkursu process, nosacījumi un vērtēšana

vienkarss bez laukuma rgb h 5

Projektu konkursu process, nosacījumi un vērtēšana

Š.g. 20.augustā tika publiskots apstiprināto projektu saraksts programmā "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā". Protams, ka konkurss izpelnījās mediju uzmanību jau no tā izsludināšanas brīža, bet sasniedza savu kulmināciju tieši pēc apstiprināto projektu saraksta publiskošanas. Sabiedrības integrācijas fondam tika pārmesta, iespējams, finansējuma piešķiršana "pareizajiem medijiem", apšaubīta vērtēšanas komisijas ekspertu kompetence un informācijas nepubliskošana par cilvēkiem, kuri veica projektu vērtēšanu. Tāpēc iestāde sniedz skaidrojumu par projektu konkursa procesu, nosacījumiem un publisko ekspertu vārdus, kuri veica projektu izvērtēšanu, nodrošinot informācijas pieejamību visiem interesentiem.

Ņemot vērā publiski izskanējušos pārmetumus par, iespējams, nepietiekami caurspīdīgu projektu iesniegumu vērtēšanas procesu, vēlamies skaidrot, kā tiek organizēti projektu konkursi Sabiedrības integrācijas fondā (turpmāk-SIF).

Katra konkursa pamatā ir konkrētās programmas konkursa nolikums, kuru apstiprina SIF padome. Nolikums ietver prasības gan attiecībā uz projektu iesniedzējiem, gan atbalstāmajām projektu aktivitātēm, mērķa grupām, attiecināmajām izmaksām, kā arī nosaka konkursā kopējo un katram projektam pieejamo maksimālo programmas finansējuma apjomu. Nolikumā ir skaidri norādīti kritēriji, pēc kuriem tiks vērtēti saņemtie projektu iesniegumi. Konkursa būtība ir tāda, ka tajā ir gan uzvarētāji, gan zaudētāji. Arī šajā konkursā, jo no iesniegtajiem 88 projektu iesniegumiem 34 saņēma finansējumu savu ideju īstenošanai.

Projektu iesniegumu konkursu process:

grafiks

Lai nodrošinātu SIF organizēto projektu iesniegumu konkursu procesu caurspīdīgumu un godīgumu, projektu iesniegumu vērtēšanai tiek izveidota vērtēšanas komisija, kuras sastāvā ir gan SIF darbinieki, gan to ministriju un valsts iestāžu darbinieki, kuru pārziņā ir attiecīgā nozare. Atkarībā no programmas komisijā iekļauj arī attiecīgajā jomā darbojošās nevalstiskās organizācijas vai citu iestāžu/organizāciju pārstāvjus. Iestādes/organizācijas, deleģējot savu pārstāvi komisijā, izvērtē tā kompetences atbilstoši veicamajam uzdevumam. Visu vērtēšanas komisiju personālsastāvus apstiprina SIF padome.

Uzsākot projektu iesniegumu vērtēšanu, komisijas locekļi iepazīstas ar saņemto projektu iesniegumu un iesniedzēju sarakstu, lai pārliecinātos, vai attiecībā uz kādu no iesniedzējiem tie neatrodas interešu konfliktā. Visi vērtēšanas procesā iesaistītie paraksta deklarācijas par neatrašanos interešu konflikta situācijā attiecībā uz iesniegtajiem projektiem un to iesniedzējiem, kā arī, ka nepastāv apstākļi, kas ētisku apsvērumu dēļ varētu likt apšaubīt viņu darbības objektivitāti un neitralitāti. Ja tomēr attiecībā uz kādu no projektiem šāda situācija tiek konstatēta, tad deklarācijā tiek norādīts konkrētais projekts. Vērtētājs nevērtē projektus attiecībā uz kuriem tam pastāv tiešs vai netiešs interešu konflikts. Tas pats attiecas uz projektu vērtēšanas ekspertiem, ja tādi tiek piesaistīti.

Projekti tiek vērtēti atbilstoši konkursa nolikumā noteiktajiem kritērijiem un punktu skalai.

Lai nodrošinātu vērtējumu objektivitāti, katru projektu vērtē vismaz divi vērtētāji neatkarīgi viens no otra. Programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" gadījumā, projekti vērtēšanai tikai dalīti pēc tāda principa, lai katru projektu vērtētu viens augstskolas pārstāvis un viens valsts iestādes pārstāvis. Visi vērtējumi tika izskatīti vērtēšanas komisijas klātienes sēdē, kur vērtētāji komisijai pamatoja savus vērtējumus. Visi komisijas locekļi varēja diskutējot izteikt savu viedokli, attiecīgi akceptējot abu vērtētāju vērtējumus vai arī mainīt kāda kritērija vērtējumu, ja tika secināts, ka vērtējumi nav bijuši korekti.

Pēc visu projektu kvalitātes vērtējumu izskatīšanas un apstiprināšanas tiek veidots projektu iesniegumu gala saraksts, sarindojot tos secībā pēc iegūto punktu skaita. Programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" gadījumā, projekti tika sarindoti atbilstoši konkursa nolikumā norādītajām kategorijām. Apstiprināšanai tika virzīti projekti ar augstāko vērtēšanā iegūto punktu skaitu, kuriem pietika programmas finansējums. Pārējie projekti, kam programmas finansējums nebija pietiekams, tika ieteikti noraidīšanai. Apstiprināšanai virzītos projektus SIF sekretariāts izvērtē pēc konkursa nolikumā noteiktajiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem. Administratīvā vērtēšana attiecas uz projekta budžeta atbilstību, aktivitāšu īstenošanas termiņiem un tamlīdzīgām niansēm. Balstoties uz administratīvās vērtēšanas rezultātiem, tiek sagatavoti nosacījumi, kas projekta iesniedzējam jāizpilda pirms projekta īstenošanas līguma parakstīšanas. Vērtēšanas komisijas eksperti veic projektu izvērtēšanu atbilstoši konkursa nolikumā iekļautajiem vērtēšanas kritērijiem un sniedz Sabiedrības integrācijas fonda padomei apstiprināšanai rekomendējamo projektu sarakstu. Lēmumu par projektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem SIF padome.

Projekta iesniedzējs, kura projekta iesniegums nav saņēmis programmas atbalstu, var vērsties SIF ar lūgumu izsniegt detalizētu sava projekta iesnieguma vērtējumu un vērtētāju sniegtos komentārus katrā no kritērijiem, lai turpmākajos projektu konkursos varētu pilnveidot savu projekta iesniegumu, novēršot vērtētāju konstatētās nepilnības.

Vērtēšanas komisijas darbu organizē un administratīvo vērtēšanu veic SIF Projektu konkursu nodaļa. Programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" vērtēšanas komisijā darbojās pārstāvji no dažādām institūcijām, tai skaitā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (Ivars Āboliņš), Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (Gunta Līdaka), Kultūras ministrijas (Aiga Grišāne, Mārtiņš Kaprāns), Rīgas Stradiņa universitātes (Ilva Skulte), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (Sandra Murinska).