Sākums > Aktualitātes > Jaunumu arhīvs > Jaunumi > Mediju atbalsta fonda konkursā tiks īstenoti 29 pr[..]

Mediju atbalsta fonda konkursā tiks īstenoti 29 projekti

apvienots

Mediju atbalsta fonda konkursā tiks īstenoti 29 projekti

Sabiedrības integrācijas fonda padome 2.maija sēdē apstiprināja 29 projektus programmā "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā". Kopējais, konkursa ietvaros pieejamais finansējums – 742 659 eiro.

Mediju atbalsta fonda konkursā tika saņemti 92 projektu iesniegumi, no kuriem pieejamo finanšu resursu ietvaros, atbalstu sabiedriski nozīmīga satura veidošanai saņems teju 1/3 daļa jeb 29 projekti.
Programma tiek īstenota jau trešo gadu un tās mērķis ir atbalstīt medijus sabiedriski nozīmīga satura veidošanā un stiprināt nacionālo kultūrtelpu latviešu valodā, veicinot nekomerciālas, sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas radīšanu medijos, tādejādi stiprinot Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, kā arī veicinot mediju atbildīgumu, ceļot kvalitāti un sekmējot sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata.

Projekti tika iesniegti 9 kategorijās:

  • Melu dekonstrukcija un medijpratība - sabiedrības noturības pret dezinformāciju stiprināšana, dekonstruējot melus, jo īpaši saistībā ar valsts drošību un ārējo ietekmi uz valsts sabiedriski politiskajiem procesiem (tostarp, Eiropas Parlamenta vēlēšanām), un/vai palielinot sabiedrības spējas un zināšanas kritiski vērtēt saturu (medijpratība) – atbalstīti 5 projekti.
  • Mediju kritika - mediju un plašākas sabiedrības spēju diskutēt un analizēt mediju satura, uztveres, kvalitātes un atbildīguma, kā arī pārvaldības un mediju nozares attīstības un tendenču jautājumus nodrošināšana – atbalstīti 2 projekti.
  • Pētnieciskā un analītiskā žurnālistika - medija spēju veikt padziļinātu žurnālistisku izpēti un analīzi par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem (jo īpaši, bet ne tikai, saistībā ar valsts drošības apdraudējumu un ārējo ietekmi uz valsts sabiedriski politiskajiem procesiem (tostarp, Eiropas Parlamenta vēlēšanām), organizēto noziedzību, kā arī satura veidošanā izmantojot konstruktīvās žurnālistikas[1] principu) nodrošināšana - atbalstīti 7 projekti.
  • Mazākumtautības - sabiedriski nozīmīga un kvalitatīva satura veidošana mazākumtautību auditorijai Latvijā ar mērķi stiprināt valstiskuma apziņu un piederības sajūtu Latvijai - atbalstīti 4 projekti.
  • Sabiedriski politisko un kultūras procesu analīze - sabiedriski politisko un kultūras procesu analīze, Latvijas sabiedrībai nozīmīgu notikumu aktualizācija un to ietekmes padziļināta skaidrošana - atbalstīti 3 projekti.
  • Diasporas mediji - sabiedriski nozīmīga un kvalitatīva satura veidošana Latvijas diasporai diasporas medijos, tādējādi saglabājot diasporas saikni ar Latviju un tās kultūru - atbalstīti 2 projekti.
  • Latvijas mediji diasporai - sabiedriski nozīmīga un kvalitatīva satura veidošana diasporas auditorijai medijos Latvijā, tādējādi saglabājot diasporas saikni ar Latviju, tās kultūru, mediju telpu - atbalstīti 2 projekti.
  • Personas ar invaliditāti - sabiedriski nozīmīga un kvalitatīva satura veidošana (vai adaptēšana, pieejamības veicināšana) personām ar invaliditāti, nodrošinot informācijas pieejamību šai sociāli mazaizsargātajai sabiedrības grupai un ievērojot personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju principu - saņemti 2 projekti.
  • Latviešu mūzika - sabiedrības iepazīstināšanas ar latviešu mūziku (darbi latviešu valodā vai atspoguļo latviešu kultūras mantojumu), jo īpaši jaunajiem darbiem un/vai māksliniekiem veicināšana - saņemti 2 projekti.

Apstiprināto projektu saraksts

Projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā ietilpst četri augstskolu pārstāvji – mediju eksperti un seši valsts pārvaldes institūciju pārstāvji, no kuriem divi Kultūras ministrijas, divi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes deleģēti, kā arī pa vienam Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonda deleģētam pārstāvim.

Projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas sastāvs:

  • Aurēlija Ieva Druviete, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle;
  • Gunta Līdaka, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle;
  • Aiga Grišāne, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja;
  • Mārtiņš Kaprāns, kultūras ministres ārštata padomnieks sociālās atmiņas un publiskās vēstures jautājumos;
  • Linda Mežviete, Sabiedrības integrācijas fonda Projektu konkursu nodaļas vadītāja;
  • Sandra Murinska, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Dr.sc.comm.;
  • Agnese Dāvidsone, Vidzemes Augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātes Komunikācijas un mediju, Pārvaldības studiju virziena direktore;
  • Vita Dreijere, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas nodaļas lektore, Komunikācijas zinātnes bakalaura studiju programmas Žurnālistikas un Multimediju studiju moduļa koordinatore;
  • Ilva Skulte, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes asociētā profesore;
  • Mārtiņš Rinčs, Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktora vietnieks.

Mediju atbalsta fonda programmu ietvaros šogad finansējums pieejams jau trešo gadu. Līdz šim - 2017. un 2018.gadā – reģionālo un nacionālo programmu konkursos kopumā atbalstīti 144 projekti, sabiedriski nozīmīga mediju satura veidošanā no valsts budžeta līdzekļiem ieguldot 2,3 miljonus eiro.

[1]Konstruktīvā žurnālistika ir tāda ziņu pasniegšanas forma, kas ietver ne tikai fokusēšanos uz problēmām, bet arī risinājumu meklēšanu. Skatīt, piemēram, koncepta autora un pamatlicēja Dānijas sabiedriskās raidorganizācijas vadītāja Ulrika Hāgerupa (Ulrik Haagerup) skaidrojumu (prezentācija ar tulkojumu latviešu valodā): http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24451-saeimas-nama-diskute-par-sabiedrisko-raidorganizaciju-lomu-demokratiska-sabiedriba