Latvijas - Šveices sadarbības programmas logo


Zina, ka var būt arī savādāk

2010.CH04/mac-88

Rīgas Latgales priekšpilsētas Maskavas forštates rajons jau vairāk kā desmit gadus ir viena no sociāli nelabvēlīgām vietām, kurā ir augsts noziedzības līmenis, bezpajumtnieku un ielu bērnu skaits. Jāatzīst, ka visapdraudētākie šajā rajonā ir tieši bērni.

Biedrība "Attīstības centrs ģimenei" sadarbībā ar biedrību "Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis", Valkas ģimnāziju un Šveices asociāciju "Familles Solidaires" kopīgi īsteno Šveices Konfederācijas un Latvijas valsts finansētu projektu, lai veicinātu sociāli mazākaizsargāto bērnu integrāciju sabiedrībā un padarītu drošāku nelabvēlīgāko Rīgas rajonu, iesaistot ne tikai bērnus, bet arī viņu ģimenes un kaimiņus.

Projekta ietvaros apgūtas Šveices asociācijas "Familles Solidaires" darba metodes vietējo jauniešu atbalstam, jo īpaši to jauniešu atbalstam, kas jau paši ir vecāki.

Lielākā daļa no projekta mērķa grupas ir bērni, kas jau ir bijuši iesaistīti noziedzīgās darbībās, cietuši no vardarbības un ilgstoši bijuši sociālā izolācijā. Projekta īstenošana ir nozīmīgs solis, lai šie bērni saskatītu arī citas iespējas savā dzīvē un spētu izdarīt pamatotas izvēles. Kā atzīmē projekta iniciatori: “Ir būtiski risināt jautājumus un darboties ar bērniem  ar viņiem pieņemamām metodēm un nodrošināt viņiem efektīvus risinājumus, savādāk šī rajona sociālās pārmaiņas nav iespējamas, jo notiek tikai cīņa ar sekām“. Lai šie bērni sāktu sevi cienīt un mīlēt, viņiem nepieciešams atrasties labvēlīgā vienaudžu vidē, kur iespējams radoši izpausties un apgūt jaunas praktiskās iemaņas. Tajā pašā laikā nevar noliegt, ka bez profesionālas vecāku līdzdarbības, šie rezultāti ir īstermiņa, jo bērns pēc pozitīvām emocijām tiek iegrūsts atpakaļ tajā pašā problēmsituācijā.
Projektā īstenotas daudzas aktivitātes, lai stiprinātu neaizsargāto bērnu tiesības un iespējas, arī ģimenes galējā nabadzībā. Bērnu centrā ikdienā individuālās konsultācijas bērniem sniedza speciāli izveidota starpdisciplināra komanda, kas sastāv no sociālā darbinieka, psihologa, pedagoga un atbalsta grupas vadītāja. Nodrošinātas dažādas interešu darbnīcas bērniem (floristikas, dekupāžas, kokapstrādes, konstruktoru, fotomākslas, kulinārijas, u.c.), kas notika katru nedēļu. Šādu radošo darbnīcu mērķis bija ļaut jauniešiem attīstīt savu personību un celt pašapziņu. Reizi trijos mēnešos notika arī bērnu darbu izstādes.

“Bērnam, esot nometnē, ir svarīgi, lai rastos patika mācīties, lai tas neliktos sarežgīti, jo kad esi skolā – tas ir savādāk”, uzsver nometnes pasniedzēja Vineta Skutāne. “Galvenais ir parādīt viņiem, ko viņi prot, tad, kad prot, tad jau patīk darīt”. Maskavas forštates bērnu priekšstats par mazpilsētu ir ļoti atšķirīgs. “Kapēc pie jums neslēdz velosipēdus?”, “Kā var naktīs gulēt pie atvērta loga?” vai “Kāpēc pie jums ir tik šausmīgi tīrs?” - ir tikai daži no bernu jautājumiem, kurus nācās dzirdēt visnotaļ bieži.

Nometnes nosaukums “Jauno iespēju akadēmija” attaisno sevi, jo dod iespēju bērniem ieraudzīt citu vidi, piedāvā daudz sporta nodarbību un iesaista bērnus visdažādākajās aktivitātēs. Šādā veidā bērni iemācās prasmes. “Vieglāk ir pateikt es nemāku un nedarīšu, bet svarīgi, lai izdara, kaut ar sakostiem zobiem, un, ja ir iznācis, tad ir prieks”, piebilst Vineta Skutāne. Desmit dienas nometnē bērniem deva iespēju pašiem ar sevi pastrādāt. Piemēram, izrādījās, ka puisis, kas bija dauzoņa, lieliski dejo – tātad jāmeklē deju pulciņš. Kā lielākais piedzīvojums pilsētas bērniem ir nakts pārgājiens dabā. Vardītes tiek appētītas, sunīši un kaķīši “nomurcīti”, ja ļaujas. Cilvēkam ir vēlme dzīvot ne tikai sakoptā apkārtējā vidē, bet arī vārdiski tīrā vidē, tādēļ nometnē noteikts, ka katrs necenzēts vārds beidzas ar piecpadsmit pietupieniem. Bērni bieži nemaz nezina, ka var dzert pelašķu tēju, ja saķerts klepus. Jo nav, kas to pasaka.
Jautājot, kas bērniem visvairāk paliks atmiņā no šīm desmit dienām Valkā, Roberts atzīstas, ka ļoti paticis gulēt uz dīvāna un skatīties televīziju līdz kamēr “atlūzis”. Laura iemācījusies turēt rokās kompasu, bet Vīdžejam un Edgaram pie sirds gājusi “izdzīvošanas skola”. Noderīgas izrādījušās arī virtuves stundas – pankūku un vafeļu cepšana. Nometnes noslēgumā bērni sagatavoja vairākus skeča priekšnesumus, izspēlējot dažādas sadzīves situācijas. Šo desmit dienu laikā bērni labāk iepazinuši sevi, ieguvuši jaunus draugus un apguvuši jaunas prasmes. Neskatoties uz to, ka jāatgriežas atpakaļ Rīgā, viņi zina, ka var būt arī savādāk.

Raksts izveidots: 2011.g.augustā