Sākums > Finansējuma avoti > ARHĪVS > EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenti 2004-2009 > Prakse > „Mēs muzeju nemeklējām, muzejs atrada mūs!”[..]

eea-norway


„Mēs muzeju nemeklējām, muzejs atrada mūs!”

„Mores muzeja" jeb Mores kauju ekspozīcijas izvietošana saimniecības „Kalna Kaņēnu" jaunuzbūvētā, bet vēl nepabeigtā palīgēkā, 2002.gadā sākās ar nejauši izteiktu frāzi.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas latviešu karavīri, kas cīnījās 2.pasaules karā Mores kaujās ar cerību par Latvijas brīvību un neatkarību, ar godu pārapbedīja savus kritušos cīņu biedrus un sakopa Morē kauju piemiņas vietas. Viņi bija iecerējuši izstādīt nelielu Mores kauju ekspozīciju un meklēja tam telpas. Tā nejaušības dēļ tika uzietas Braču ģimenes dēla biškopības darbībai paredzētās telpas, kuras aktīvi tā arī nekad netika izmantotas. Lai arī telpas nebija piemērotas ekspozīcijas izvietošanai, Braču ģimene  piekrita ekspozīcijas izstādīšanai.  Sava loma tajā bija arī ģimenes ciešai saistībai ar visas Latvijas tautas likteni trijās okupācijās - muzeja galvenā gida Antona Brača tēvs pirms 2.pasaules kara bija Latvijas armijas virsnieks, pēc kara vairākus gadus pavadījis Staļina nāves nometnēs, tāpēc interese par kara vēsturi,  karavīra likteņiem un relikvijām vienmēr bijis Antona hobijs. Anta Brača, biedrības vadītāja saka: "Mēs muzeju nemeklējām, muzejs atrada mūs!"

Tā sākās ceļš uz Mores muzeja izveidi. Ekspozīcijas apmeklētājiem bija liela interese par šeit redzēto un vēlme pilnveidot un paplašināt muzeju ar savu pienesumu. Tā kā Mores pagastā nav novadpētniecības muzeja, tad dāvinājumos tika pieņemti arī amatniecības un mājsaimniecības priekšmeti, kas izvietoti apskatei otrā stāvā.  Vecie karavīri paši nespēja nodrošināt muzeja funkcionēšanu. Lai šo veiksmīgi uzsākto muzeja veidošanu turpinātu, Braču ģimene 2006.gadā dibināja biedrību „Mores muzejs", kurai 2007.gadā piešķīra Sabiedriskā labuma statusu.

No 1944.gada 25.septembra līdz 1944.gada 6.oktobrim Siguldas aizsardzības līnijā Mores pagasta teritorijā cīnījās okupētā Latvijā iesaukto karavīru vienības pret Sarkano armiju. Sīvās kaujās abās frontes pusēs dzīvību zaudēja daudz karavīru, kas tagad mieru raduši divos brāļu kapos. Mores zemē atrod abu karojošo pušu ierakumus, ieroču fragmentus, šāviņus un citas liecības. Mores iedzīvotāji zina stāstīt par notikumiem kara laikā abās frontes pusēs. Tas ir pamats tolerantam vēstures stāstījumam ekskursijas laikā muzeja ekspozīcijās, nenosodot karavīrus, kas bija nežēlīgi ierauti kara šausmās. Tie ir cilvēki un to likteņi, kuru piemiņai muzejs darbojas.

Lai varētu pilnvērtīgi strādāt un uzņemt apmeklētājus, lai muzeja gādībā nodotie vērtīgie eksponāti nebojātos nepiemēroto (nesiltināto un neremontēto) telpu dēļ, kā arī lai uzlabotu zināšanas muzeja un biedrības vadībā un pasākumu organizēšanā, biedrība meklēja iespējas iegūt finansējumu, jo pašvaldības atbalsts jaunveidojamam muzejam ir nepietiekošs. Kārtējo reizi nejauši iegūtas informācijas rezultātā, biedrība "Mores muzejs" 2007.gada sākumā saviem spēkiem sagatavoja kapacitātes stiprināšanas projektu un, bez lielām cerībām uz veiksmi, iesniedza to "NVO fonda" programmā "NVO kapacitātes stiprināšanas programma". Projekts sīvā konkurencē saņēma atbalstu 27 000 eiro (aptuveni 19 tūkstošu latu) apmērā un varēja sākties tā īstenošana. Tā bija jauna pieredze gan projekta vadītājiem, gan visiem biedrības biedriem, gan Mores pagasta pensionāriem un pašdarbniekiem, kas aktīvi bija iesaistīti projekta pasākumu realizācijā. Ieguvēji no projekta finansējuma ir visi: projekta realizētāji, muzeja apmeklētāji un novads kopumā ieguvis kvalitatīvu kultūras un tūrisma objektu. Muzejs ir ieguvis savu popularitāti un priekš lauku muzeja lielu apmeklētāju skaitu. Biedrības vadītāja atzīst, ka  saņēmuši atbalstu  projektam kā „akla vista mieža graudu".

Ar projekta atbalstu ne tikai izremontētas muzeja telpas un iekārtota izstāde "Skats no Padomju frontes puses", bet arī apgūtas muzeju vadības zinības, iegūtas jaunas paziņas un iespējas plašāk darboties arī turpmāk, kā arī pārliecība, ka projektu un biedrības vadībā pilnībā nepieredzējis, bet uzņēmīgs un neatlaidīgs cilvēks, var sasniegt ļoti daudz. Muzeja publicitātes nodrošināšanai izveidota mājas lapa www.moresmuzejs.lv, kurā ievietota informācija gan par projektu, gan citām muzeja aktivitātēm, gan plaša bilžu galerija, kurā atainots gan telpu remonts, gan jaunās izstādes "Skats no Padomju frontes puses" atklāšana. Projekta ietvaros izveidotais informatīvs buklets nu jau gandrīz pilnībā izdalīts. Antas kundze gan saka - pēdējā laikā dalīšana notiek nedaudz uzmanīgāk, jo jaunu bukletu izdošanai nauda vēl nav iekrāta.

Šobrīd, kad projekts jau noslēdzies, apmeklētājus katru dienu (izņemot otrdienu, kas noteikta par vienīgo nedēļas brīvdienu), tērpies aizsargkrāsas tērpā un laipni smaidot, sagaida Antons. Viņš stāsta un rāda ierakstus atsauksmju grāmatā, ka muzeju apmeklējušas ne tikai skolu grupas, uzņēmēju un pensionāru apvienības, Nacionālo Bruņoto Spēku, Zemessardzes un Jaunsargu organizācijas un ģimenes no Latvijas, bet arī viesi no ārvalstīm: Vācijas, Šveices, Spānijas, Nīderlandes, Lielbritānijas, Itālijas, Francijas, Krievijas, Čehijas,  Amerikas Savienotajām valstīm, Kanādas, Austrālijas - "gandrīz no visiem kontinentiem, izņemot Āfriku un Antarktīdu," joko muzeja saimnieki.

"Liels paldies muzeja veidotājiem par viņu laipno stāstījumu. Prieks, ka mums ir tādi uzņēmīgi un atsaucīgi cilvēki. Lai viņiem veicas, un mūžīga piemiņa tiem, kas atdevuši savu dzīvību šeit, Mores pusē", atsauksmēs raksta muzeja apmeklētāji Astrīda un Kārlis. Kopš muzeja darbības sākuma aizpildītas vairākas viesu grāmatas, kurās katrā lapā kārtojas pateicības par sirsnīgo uzņemšanu un nozīmīgo ekspozīciju. Ja lielākā daļa apmeklētāju zinātu, ka muzejs aizvien lielā mērā darbojas uz vadītājas un gida brīvprātības un entuziasma pamata, labu vārdu noteikti būtu vēl vairāk.

Papildus ikdienas ekskursiju organizēšanai, biedrība "Mores muzejs" sākusi aktīvu darbu darbības ilgtermiņa plāna īstenošanai. Šogad muzejs organizējis "Muzeju nakts" pasākumu ar pagasta dramatiskā kolektīva Mores iedzīvotāju kara laiku atmiņu stāstu iestudējumu,  piedalījies Mores kauju 65.gadadienas piemiņas aktivitātēs, organizējis talku brīvdabas ekspozīcijas paplašināšanai un pasākumus bērniem ar tējas dzeršanu un karavīru stāstiem. Tiek veikta veco cīņu dalībnieku un līdzgaitnieku atmiņu kolekcionēšana balss ierakstos, apciemojot un intervējot karavīrus par izjūtām kaujas laukā un to likteņiem pēc kara. 2008.gadā izstrādāti un iesniegti projektu konkursos 4 projekti, lai varētu gūt finansiālu atbalstu un pilnībā pabeigt ēkas remontu un izveidot amatniecības izstādes, tādejādi kļūstot par ievērojamāko un plašāko novada muzeju.

Biedrība kļuvusi ne tikai par Latvijas Pilsoniskās alianses biedru, bet nu aktīvi piedalās Siguldas reģiona tūrisma biedrības darbībā, kas sniedz iespējas paplašināt zināšanas, gūt jaunu pieredzi, izplatīt savu pieredzi un sadarboties ar novada NVO un uzņēmējiem pilsoniskās sabiedrības apziņas veidošanā.

Muzeja vadītāji, Anta un Antons Brači stāsta, ka vidējais gada apmeklētāju skaits svārstās no 3500 līdz 4500 interesentiem. Arī šī gada aktīvajā sezonā (no aprīļa līdz novembrim), neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju un aizvien nelīdzenāko ceļu no Siguldas līdz Morei, apmeklētāju skaits varētu sasniegt vismaz trīs ar pusi tūkstošus.

Mores kauju muzejs ir spilgts piemērs uzņēmībai, brīvprātīgajam darbam un pilsoniskajai apziņai! „Par projekta realizācijas procesu varētu teikt kā latviešu tautas parunās: „Darbs dara darītāju" vai „Acis darba izbijās, rokas darba nebijās, zinājās padarīt". Mēs ļoti daudz mācījāmies ne tikai kursos un semināros, bet ikdienā vadot projektu un izpildot visas finansēšanas līguma prasības, cīnoties ar ierēdņu un pašu pieļautām kļūmēm, sagādājot līdzfinansējumu, utt. Mans princips ir - ja ko dari, tad padari to labi, lai pašam prieks par paveikto," uz atvadām, apkopojot projektā pusotra gada laikā pieredzēto, noteic Anta.

 

2009.gada oktobrī