Sākums > Finansējuma avoti

Latvijas - Šveices sadarbības programmas logo


Darbs palīdz kļūt patstāvīgākiem

2010.CH04/mic-189

Darbs iespējams ir būtiskākais solis ceļā uz pastāvīgu dzīvi, pārliecināta Klīnisko Sociālo darbinieku asociācija. Taču ekonomiskās krīzes laikā darbu grūti atrast bija veseliem un labi izglītotiem cilvēkiem, nemaz nerunājot par jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Tādēļ asociācija ar Latvijas - Šveices sadarbības programmas atbalstu īstenoja projektu “Caur nodarbinātību līdz neatkarīgai dzīvei”.Projektā bija divas mērķa grupas - speciālisti darbā ar jauniešiem grupu dzīvokļos un grupu dzīvokļos dzīvojošie jaunieši - bāreņi - invalīdi ar garīgās attīstības traucējumiem. Tā ietvaros 16 jaunieši ar īpašām vajadzībām, kuri dzīvo grupu dzīvokļos, izgāja izgāja īpašu motivācijas kursu, ieguva zināšanas par to kā meklēt darbu, kādas ir darbinieku tiesības, kā arī tādas patstāvīgai dzīvei nepieciešamas prasmes kā sava budžeta plānošana.

Jaunieši, kuri dzīvo grupu dzīvokļos, ir sabiedrības daļa, kura nebūtu īpaši jāizdala, ja vien valstī nebūtu sarežģīta sociālekonomiskā situācija un nepastāvētu aizspriedumi cilvēku savstarpējās attiecībās. Šie jaunieši, jau ienākot pasaulē, piedzīvojuši dažādus apgrūtinājumus, kurus ietekmēt nav bijis viņu varā. Iztrūkstot vecāku un citu tuvinieku gādībai, dzīves pamatu viņiem veidojušas audzināšanas un aprūpes institūcijas. Līdz ar to dzīvesprasmes un komunikācijas modeļi ir veidojušies atbilstoši videi, kurā jaunieši auguši, ne vienmēr pilnībā respektējot individuālās spējas. Nav noslēpums, ka šādos skarbos apstākļos augot, nākas saskarties ar nopietniem emocionāliem pārbaudījumiem neatkarīgi, cik attīstītas ir personas garīgās spējas.

2010.CH04/mic-189 2010.CH04/mic-189 Šī projekta mērķis bija sagatavot profesionāļus - asistentus konkrētās mērķa grupas atbalstam nodarbinātības jautājumos, vienlaikus motivējot un apmācot pašus jauniešus iesaistīties nodarbinātības procesā. Kā projekta ilgtermiņa turpinājums tika paredzēts profesionāļu-asistentu darbs ar grupu dzīvokļos dzīvojošiem jauniešiem, veicinot viņu nodarbinātību kā labklājības stabilitāti.

Jāņem vērā, ka mērķa grupas jaunieši gan ārējo apstākļu dēļ, gan savu personisko īpatnību un ierobežojumu dēļ bieži nav ieguvuši konkurētspējīgu vispārējo un profesionālo izglītību. Darba tirgus bieži viņiem ir nelabvēlīgāks kā citiem pretendentiem. Arī ieņemot konkrētu darba vietu, rodas situācijas, kuras grūti pārvarēt, tāpēc jaunieši nereti izvēlas aiziet no darba, izolēties, dīki pavadīt laiku, nereti nonākot atkarībās (datori, apreibinošas vielas). Tās ir objektīvās problēmas, ar kurām saskaras daudzi jauni cilvēki, bet it īpaši projekta mērķa grupa, kurai ir specifiska uztvere un reakcija uz notiekošo tieši viņu garīgā stāvokļa un pieredzes dēļ.

2010.CH04/mic-189 2010.CH04/mic-189 Projekts sasniedzis gandrīz necerētus rezultātus. Tika apmācīti astoņi asistenti, kuru uzdevums bija palīdzēt jauniešiem grūtajā ceļā uz patstāvīgu dzīvi. "Tas bija liels gandarījums, ka pēc šīm apmācībām liela daļa jauniešu iekārtojās pastāvīgos darbos," atminās projekta vadītāja Inese Sūniņa.

Protams, darba dzīvē gadās daudzi izaicinājumi – mazs atalgojums, rupji kolēģi, skarbs priekšnieks, nācās arī zaudēt darbus un meklēt jaunus. Jaunieši ar īpašām vajadzībām šādus sarežģījumus uzņem ļoti emocionāli. Šādos brīžos ļoti būtiska bija asistentu palīdzība gan nomierinot, iedrošinot un motivējot nepadoties, gan palīdzot nokārtot tīri praktiskus jautājumus (piemēram, atgādinot par aizmirstiem komunālo maksājumu rēķiniem). "Galvenais secinājums no šī projekta ir tāds, ka jaunieši ar īpašām vajadzībām spēj atrast patstāvīgu darbu un pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā, ar noteikumu ja grūtos brīžos viņiem ir stabils un pastāvīgs atbalsts no malas," teic I. Sūniņa.

2010.CH04/mic-189 2010.CH04/mic-189 Šī projekta īstenošana ir ierosinājusi arī jauna projekta ideju par lietderīgu brīvā laika pavadīšanu, veicot dārza darbus, kā produktīvu dzīves stilu, kas veicinātu gan materiālās, gan fiziskās, gan emocionālās labklājības attīstību. Tas būs kā jauns pavērsiens jauniešu patstāvīgās dzīves virzienā, jo ne vien algots darbs, bet arī saturīgs brīvais laiks nosaka personas dzīves kvalitātes izjūtu.

Šādu projektu blakus efekts ir tas pozitīvais piemērs, kuru ievēro arī pārējie grupu dzīvokļu iemītnieki un citi viņu līdzgaitnieki. Jaunieši ir aktīvi, lielākoties komunikabli, un viņu pārliecības un noskaņojumi veido gaisotni viņu apkārtējā vidē, var teikt – sabiedrisko domu. Un ir svarīgi, lai iespējami lielāka sabiedrības daļa justos apmierināta ar savu dzīvi.

Tas iedvesmo arī citus.

 

 ***

Informācija sagatavota: 2012.gads