Home > Sources of funding

eez-2009  grafiskais elements


Goda jautājums – palīdzēt īpašajiem bērniem

Translation of this page is not available.
Visit SIF info page:
Or use automated translation:

Nodarbošanās ar teātra mākslu ļauj ne vien uzlabot cilvēku radošumu, saskarsmes prasmes un produktīvi pavadīt brīvo laiku. Tā ir arī vēl līdz galam neizmantota psihosociālās rehabilitācijas iespēja. Par to pārliecināts Liepājas biedrības "Goda teātris" kolektīvs. Turklāt viņus tracina oficiālā (un nepamatotā) nostāja, ka cilvēki ar intelektuālu invaliditāti nevar būt radoši, bet labākajā gadījumā – kādu mehānisku komandu izpildītāji. Nemaz nerunājot par muļķīgiem pieņēmumiem, ka garīgas saslimšanas var būt lipīgas. Lai lauztu šos mītus, "Goda teātris" no 2013. gada augusta līdz 2014. gada jūlijam īstenoja projektu "Mazais cilvēks – lielā pasaule. Teātra māksla kā psihosociālās integrācijas iespēja."

Projekta ietvaros 20 bērni ar intelektuālo invaliditāti no Liepājas speciālās internātpamatskolas sagatavoja un uzveda paši savu izrādi. Speciālistu vadībā bērni no oktobra līdz maijam radošajās nodarbībās izveidoja pilnīgi jaunu iestudējumu, paši uzrakstīja scenāriju, strādāja mēģinājumos, zīmēja projekta logo, izrādes afišas un scenogrāfijas skices, kā arī vizualizēja izrādes galveno varoņu izskatu. Arī daudzi izrādē izmantotie rekvizīti tapa pašu bērnu rokām. Nodarbības vadīja aktieris Kaspars Gods, scenogrāfs Varis Siliņš, kā arī psihosociālā atbalsta speciāliste Evija Siliņa.
Paralēli visa projekta garumā īpašās nodarbībās notika darbs arī ar bērnu atbalsta personālu – skolas pedagogiem. Šeit lekciju, prezentāciju un diskusiju veidā tika meklēti labākie veidi, kā strādāt ar bērniem, kā arī "neizdegt" pašiem.

Projekta vadītāja Zanda Borga stāsta, cik patīkami bijis vērot, kā nodarbību laikā bērni emocionāli atraisās: "Pirmajās reizēs satiekoties, viņi bija ļoti sevī ierāvušies. Taisnību sakot, arī pieaugušo mērķa grupa bija piesardzīga. Neslēpšu, ka arī mēs bijām satraukušies, jo īpašas pieredzes darbam ar šādām grupām mums nebija. Taču vēlāk izveidojās cieša draudzība, bērni kļuva daudz atvērtāki un daudz labprātāk komunicēja ar apkārtējiem. Bet uz projekta noslēguma pusi arvien vairāk izrādīja paši savu iniciatīvu radošajos procesos.". Bērni "Goda teātra" draugus tā iemīļojuši, ka aicinājuši uz dažādiem pasākumiem skolā, piemēram, uz pašu sagatavoto izrādi "Zaķis lielībnieks". Tur projekta kolektīvs pārliecinājies, cik talantīgi patiesībā ir viņu audzēkņi. Savukārt Emīls, kurš bērnu sagatavotajā ludziņā atveidoja galveno lomu, uz nodarbībām "Goda teātrī" parasti ieradies pirmais, pat pirms pasniedzējiem.
Projekta veicēji atzīst, ka gājis kā pa kalniem – te augšā, te lejā, jo šiem bērniem ir ne tikai radošais potenciāls, bet katram arī savs raksturs, kas reizēm izrādes tapšanā palīdzējis, bet citkārt – arī traucējis. „Esmu iepazinies ar bērniem, kuru pasaules vīzija, iespējams, ir atšķirīga no miljardiem citu bērnu pasaules skatījuma. Jāatzīstas, ka strādāt nav viegli – reizēm nākas samulst, reizēm- pārbaudīt savas pacietības limitu. Tomēr darbs sniedz gandarījumu un intuitīvi jūtu, ka mūsu ieceres izdosies," pēc pirmajām nodarbībām stāstīja Varis.

"Goda teātra" un bērnu kopīgā aizrautība un enerģija nav atstājusi vienaldzīgus arī citus. Kad projekts jau ritēja pilnās burās, tam pieslēdzās arī citi atbalstītāji. Piemēram, Liepājas dome piešķīra papildus 450 latu finansējumu. Ar savu pieredzi dalījies arī režisors Viesturs Roziņš, kurš pats uzsācis līdzīgu teātra projektu "Īpašo talantu nams". Tajā profesionāli mākslinieki strādā un veido izrādes kopā ar speciālo skolu jauniešiem no Rubas, Stiklu, Tukuma, Jumpravas un Bērzupes speciālajām skolām.

Gadu mijā bija gatavs arī lugas sižets. Tas vēstīja par Mazo Cilvēku, kurš cenšas noskaidrot, kurš gan pasaulē ir visgudrākais? Apceļojot dažādas vietas un satiekoties ar dažādiem cilvēkiem (ubagu, zagli, policistu, tirgus sievām u.c.), viņš galu galā saprot, ka gudrība nav saistīta ne ar naudu, ne ar varu, ne arī ar citiem mītiskiem pieņēmumiem. Gudrība nozīmē brīvību un tā savukārt ir galvenais laimes priekšnosacījums.
Projekta kolektīvs novērojis, ka bērni, tuvojoties pirmizrādes datumam un redzot, ka pašu izdomātā un izplānotā luga ieņem arvien reālākus apveidus, kļuvuši nopietnāki, atbildīgāki un vēl motivētāki darboties. Īsi pirms pirmizrādes jaunie aktieri ekskursijā apmeklēja arī Liepājas teātri. Tur viņiem tika ļauts apmeklēt arī tādas telpas, kur parastie apmeklētāji netiek ielaisti.
Šī gada 20. maijā Liepājas Speciālās internātpamatskolas telpās "Mazais cilvēks" piedzīvoja savu pirmizrādi. Kopumā tika nospēlētas sešas izrādes tostarp Liepājas Jauniešu mājā un Valsts sociālās aprūpes centra "Kurzeme" filiālē "Liepāja".

Pēc noslēguma pasākuma "Goda teātris" pilnībā atgriezies pie savas pamata nodarbošanās – gatavo izrādes jauniešiem, jau janvārī pirmizrādi piedzīvos izrāde jauniem cilvēkiem „Dērbijas vergi". Taču Kasparam, Varim, Evijai un Zandai šis projekts esot radījis daudz gaišu emociju un patīkamu "pēcgaršu". Tā teikt – ir āķis lūpā. Tādēļ viņi neizslēdz iespēju nākotnē realizēt kādu līdzīgu aktivitāti.

"Mazais cilvēks – lielā pasaule. Teātra māksla kā psihosociālās integrācijas iespēja.” "Mazais cilvēks – lielā pasaule. Teātra māksla kā psihosociālās integrācijas iespēja.” "Mazais cilvēks – lielā pasaule. Teātra māksla kā psihosociālās integrācijas iespēja.” "Mazais cilvēks – lielā pasaule. Teātra māksla kā psihosociālās integrācijas iespēja.”