1. Ievads

Latvijas - Šveices sadarbības programma ir finansiālās palīdzības instruments, kas ir izmantojams papildus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finanšu palīdzībai, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzībai. Šveices finanšu palīdzība papildina šīs programmas un koncentrējas, galvenokārt, uz tiem projektiem, kuri netiek finansēti vai tiek daļēji finansēti no citiem finanšu avotiem. Saskaņā ar starpvalstu noslēgto ietvarlīgumu, viena no sadarbības programmas aktivitātēm ir plānota NVO atbalsta grantu shēma. Šīs grantu shēmas mērķis ir veicināt pilsoniskās sabiedrības kā nozīmīga attīstības līdzdalībnieka ieguldījumu ekonomiskajā un sociālajā saliedētībā ar Šveices finansējumu 3,5 miljonus Šveices franku (CHF). Šveices kompetentās iestādes ir apstiprinājušas Sabiedrības integrācijas fondu kā starpniekinstitūciju Latvijas - Šveices sadarbības programmas NVO grantu shēmai.

Grantu shēmas pamatnosacījumi ir izstrādāti balstoties uz:

- Latvijas Republikas valdības un Šveices Konfederācijas padomes ietvarlīgumu par Latvijas - Šveices sadarbības programmas īstenošanu ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanai paplašinātajā Eiropas Savienībā un tā pielikumiem (procedūrām);

- 2009.gada 11.decembrī noslēgto granta līgumu starp Šveices konfederāciju, Latvijas Republikas Finanšu ministriju un Sabiedrības integrācijas fondu.

 2. Grantu shēmas mērķis ir veicināt pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu ekonomisko un  sociālo atšķirību mazināšanā, atbalstot  aktivitātes, kas uzlabo dzīves kvalitāti bērniem un jauniešiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības un nabadzības riskam, un senioriem.

 3. Mērķa grupas -

1. sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautie bērni un jaunieši:

• bērni un jaunieši ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti;
• bērni un jaunieši no ģimenēm, kurām ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statuss;
• bērni un jaunieši, kuriem ir problēmas ar pamatizglītības vai vidējās izglītības iegūšanu, kā arī bērni un jaunieši, kuri nav ieguvuši pamatizglītību vai vidējo izglītību vai ieguvuši to bez apliecības vai atestāta;
• bērni un jaunieši no apdzīvotām vietām ārpus Rīgas;
• bērni bāreņi, bez vecāku gādības palikušie bērni un jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās;
• bērni un jaunieši, kuru vecāki ilgstoši uzturas ārzemēs;
• jaunie vecāki (līdz 25 gadiem);
• jaunieši bezdarbnieki un darba meklētāji;
• policijas redzeslokā nonākušie bērni un jaunieši, bērni un jaunieši likumpārkāpēji, bērni un jaunieši ieslodzījuma vietās un sociālās korekcijas izglītības iestādēs, no ieslodzījuma vietām atbrīvotie bērni un jaunieši;
• klaiņojošie bērni;
• bērni un jaunieši, kas cieš no atkarībām;
• bērni un jaunieši, kas cietuši no vardarbības;
• bērni un jaunieši ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā saslimšanu ar HIV/AIDS, C hepatītu, cukura diabētu;

2. seniori:

• personas pirmspensijas vecumā (no 57 gadiem);
• personas pensijas vecumā;

3. biedrības un nodibinājumi, kuru mērķa grupa ir bērni, jaunieši vai seniori;

4. sabiedriskā labuma reliģiskas organizācijas, kuru mērķa grupa ir bērni, jaunieši vai seniori.

 4. Netiešās mērķa grupas: vecāki, bērni, ģimenes, sociālie darbinieki, skolotāji, sabiedrība kopumā.

 5. Atbalstāmās aktivitātes:

1. aktivitātes sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem, kuras:

• veicina līderību un pilsonisko līdzdalību;
• veido saikni starp valsti vai pašvaldību un iedzīvotājiem;
• veicina integrāciju darba tirgū, izglītībā un sabiedrībā;
• veido vai uzlabo patstāvīgas dzīves prasmes;
• attīsta un piedāvā lietderīgu brīvā laika pavadīšanu;
• veicina motivāciju un pašnovērtējumu;
• veicina veselīgu un fiziski aktīvu dzīvesveidu;
• veido sadarbību starp paaudzēm;
• mazina negatīvus stereotipus, jebkādas diskriminācijas formas un veicina starpkultūru dialogu;
• attīsta jaunus pakalpojumus vai uzlabo esošos;
• citas aktivitātes, kas atbilst grantu shēmas mērķiem un kuras apakšprojekta iesniedzējs var pamatot ar objektīvām mērķa grupas vajadzībām.

2. aktivitātes senioriem, kuras:

• veicina mūžizglītības attīstību;
• veicina aktīvu socializāciju, sociālo un pilsonisko līdzdalību, veido saikni starp valsti vai pašvaldību un mērķa grupu;
• veicina interešu grupu veidošanu;
• veido sadarbību starp paaudzēm;
• veicina inovatīvus risinājumus alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai;
• veicina motivāciju un pašnovērtējumu;
• veicina veselīgu un fiziski aktīvu dzīvesveidu;
• veicina aktīvas novecošanas popularizēšanu;
• attīsta jaunus pakalpojumus vai uzlabo esošos;
• citas aktivitātes, kas atbilst grantu shēmas mērķiem un kuras apakšprojekta iesniedzējs var pamatot ar objektīvām mērķa grupas vajadzībām.

3. aktivitātes biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju kapacitātes stiprināšanai, ja tās tiek veiktas vienlaikus ar augstāk minētājām aktivitātēm:

• aktīva līdzdalība normatīvo aktu izstrādes procesā;
• sabiedrības, valsts pārvaldes un pašvaldību informēšana par grantu shēmas mērķa grupu problēmām un vajadzībām;
• aktīva līdzdalība sanāksmēs un darba grupās, lai iesaistītos politikas veidošanā un tās ieviešanas uzraudzībā;
• kapacitātes stiprināšanas aktivitātes un apmācības;
• citas aktivitātes, kas atbilst grantu shēmas mērķiem un kuras apakšprojekta iesniedzējs var pamatot ar objektīvām mērķa grupas vajadzībām.

6. Apakšprojektu lielums:

• mikro projekti - apakšprojekti, kuros kopējās attiecināmās izmaksas ir no 4600 LVL līdz LVL 22 999,99 LVL (ieskaitot);
• makro projekti - apakšprojekti, kuros kopējās attiecināmās izmaksas ir no 23 000 LVL līdz 92 000 LVL (ieskaitot).

 7.      Apakšprojektu ieviešanas ilgums

• Makro projekti - līdz 18 mēnešiem
• Mikro projekti - līdz 12 mēnešiem

 8. Apakšprojektam pieprasītais sadarbības programmas līdzfinansējums:

• mikro projektiem nepār­sniedz 95% no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
• makro projektiem nepār­sniedz 90% no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Apakšprojekta iesniedzēja, sadarbības partnera (ja attiecināms) un citu finansētāju kopējais finansējums mikro projektiem ir vismaz 5% no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām un makro projektiem ir vismaz 10% no apakš­projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Daļu šā finansējuma var nodrošināt kā ieguldījumu natūrā, bet tas nedrīkst pārsniegt 2,5% no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām mikro projektiem un 5% no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām makro projektiem.

9.Projektu iesniedzēji:

• Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums;
• Latvijas Republikā reģistrēta reliģiska organizācija, kurai ir sabiedriskā labuma statuss.

 10.Partneri:

Apakšprojekta iesniedzējs var izstrādāt apakšprojekta iesnie­gumu un īstenot apakšprojektu patstāvīgi vai piesaistot sadarbības part­nerus. Sadarbības partneris var būt Latvijas Republikā vai Šveices Konfederācijā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, reliģiska organizācija, kurai ir sabiedriskā labuma statuss, arodbiedrība, tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, valsts izglītības iestāde, pašvaldība vai tās iestāde, cita atvasināta publiska persona.