Lielākā daļa cilvēku vēlas novecot savās mājās – vietā, kur viss ir pazīstams, drošs un ierasts. Taču līdz ar gadiem pieaug arī veselības riski, un nereti pirmās pazīmes, ka cilvēka veselības stāvoklis pasliktinās, tiek pamanītas tikai tad, kad situācija jau kļuvusi nopietna. Tieši tāpēc sociālais uzņēmums SIA "Mājas aprūpe", kas jau vairāk nekā divdesmit gadus nodrošina sociālās aprūpes pakalpojumus cilvēku dzīvesvietās, radījis inovatīvu risinājumu – sociālo aprūpi dzīvesvietā ar reāllaika medicīnisko datu monitorēšanu.
Viens no cilvēkiem, kurš ikdienā rūpējas par šī pakalpojuma klientiem, ir sertificēts neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīgs Alvis Osmanis. Viņš strādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, lasa lekcijas topošajiem mediķiem un rūpējas arī par klientiem, kuri saņem pakalpojumu.
Ceļš uz sapni sākās jau bērnudārzā
Alvis smaidot stāsta, ka mamma vēl aizvien atceroties, kā viņš bērnudārzā visiem stāstījis – izaugot kļūs par ārstu. Lai gan bērnībā no asinīm bijis bail, sapnis nepazuda. Pēc vidusskolas viņš uzsāka medicīnas studijas, vēlāk piedzīvoja šaubas, uz laiku aizbrauca no Latvijas, taču drīz vien saprata, ka medicīna ir viņa īstā vieta.
"Es nevienu brīdi nenožēloju, ka izvēlējos medicīnu. Šodien esmu tur, kur gribu būt. Dzīves ceļš mani atveda tieši uz neatliekamo medicīnu, kur arī izaugu kā speciālists un nu jau arī esmu mācībspēks - lasu lekcijas topošajiem un esošajiem kolēģiem. Kaut ko esmu izdarījis pareizi."
Lai gan ikdienā Alvis strādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, viņš paralēli iesaistījies arī inovatīvajā pakalpojumā, kas apvieno sociālo aprūpi dzīvesvietā ar reāllaika medicīnisko datu monitorēšanu, ļaujot laikus pamanīt veselības stāvokļa izmaiņas un nepieciešamības gadījumā nekavējoties rīkoties.
“Pats svarīgākais ir laicīgi saprast, cik nopietna ir situācija. Vai cilvēkam pietiek ar palīdzību mājās, vai tomēr nepieciešams saņemt palīdzību ārstniecības iestādē. Daudzos gadījumos tieši savlaicīga rīcība ļauj novērst daudz nopietnākas sekas. Papildus tam šis pakalpojums ir milzīgs ieguvums gan klientiem, gan ģimenes ārstiem. Mēs pie klienta mājās varam izdarīt to, ko parasti cilvēki sagaida saņemt vēršoties pie ģimenes ārsta. Mēs atvieglojam jau tā noslogoto ārstu grafiku un, iespējams, dodam iespēju saņemt palīdzību vēl kādam citam pacientam, kuram tajā brīdī palīdzība ir bijusi vairāk nepieciešama.”
Kad dati palīdz pamanīt to, ko cilvēks vēl nejūt
Šobrīd pakalpojumu saņem 50 cilvēki, un katram no viņiem mājās ir medicīniskās ierīces, kas regulāri mēra asinsspiedienu, sirdsdarbības ritmu, skābekļa piesātinājumu asinīs un citus veselības rādītājus. Taču Alvis uzsver, ka tehnoloģijas pašas par sevi neko neatrisina.
“Vienmēr jāskatās viss kopums. Piemēram, ja redzu, ka pacientam pieaug ķermeņa masa, es atveru pacienta vēsturi un skatos – vai viņam ir sirds mazspēja, nieru mazspēja, vai ir risks uz tūskas veidošanos. Mēs rūpīgi analizējam datus, konsultējamies ar ārstiem un lemjam, vai nepieciešams mainīt ārstēšanu.”
Pacienta dati tiek monitorēti nepārtraukti – 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā.
“Ja redzam, ka cilvēks nav veicis mērījumu vai viņa veselības rādītāji sāk mainīties, pirmais, par ko domāju, ir iespējamais sliktākais scenārijs. Tāpēc nekavējoties zvanu klientam. Ja viņš uz zvanu neatbild, uzreiz dodos pie viņa. Visbiežāk gan izrādās, ka cilvēks vienkārši izgājis ārā vai nav sadzirdējis telefona zvanu. Tomēr mēs vienmēr reaģējam, jo tieši šāda operatīva rīcība ļauj laikus pamanīt nopietnus draudus veselībai un pat glābt dzīvību.”
Viņš uzsver, ka šis pakalpojums pavisam noteikti nav viena cilvēka darbs, bez komandas to nebūtu iespējams īstenot:
"Bez komandas es nemaz nezinātu, pie kura klienta man šodien jābrauc. Kamēr vieni seko datiem, citi sazinās ar klientiem, organizē vizītes un risina administratīvos jautājumus. Es redzu tikai vienu daļu no visa procesa, un tieši tāpēc tas darbojas – jo mēs esam komanda."
Viņš stāsta par gadījumu, kad monitoringa dati vairākas dienas liecināja par sirdsdarbības traucējumiem, lai gan pats klients apgalvoja, ka jūtas labi. Alvis devās mājas vizītē, veica papildu izmeklējumus un aizdomas apstiprinājās. Tika uzsākta ārstēšana, un veselības stāvokli izdevās stabilizēt.
"Tieši šādos brīžos saproti, kāpēc šāds pakalpojums un ierīces ir vajadzīgas. Tās ļauj laikus pamanīt veselības problēmas un sniegt palīdzību, pirms situācija kļūst kritiska. Un pats svarīgākais – cilvēks var turpināt dzīvot savās mājās, viņu var apciemot bērni un mazbērni. Par šo gadījumu man ir īpašs profesionālais gandarījums, jo tāpēc mēs to darām. Lai gan Latvijā šis pakalpojums ir inovācija, vairākās Eiropas un pasaules valstīts tā ir absolūta norma."
Deviņdesmit procenti no vizītes ir saruna
Lai arī Alvis ir mediķis, viņš atzīst, ka medicīna mājas vizītēs aizņem tikai nelielu daļu laika.
“Pirmkārt, gribu teikt, ka mājas vizīšu laikā mēs, mediķi, esam ārpus komforta zonas. Tā nav slimnīca, kur ir viss nepieciešamais un katrs stūrītis ir pierasts un pazīstams. Mēs esam pacienta ierastajā vidē, kur mums jāspēj sniegt visa nepieciešamā palīdzība. Otrkārt, svarīgākais ir saruna. Protams, mēs novērtējam pacienta veselības stāvokli, veicam visus nepieciešamos mērījumus un izvērtējam situāciju, tomēr lielākā daļa vizītes laika paiet sarunās. Šiem cilvēkiem tas ir ļoti svarīgi.”
Ienākot klienta mājās, Alvis neapzināti pievērš uzmanību visām detaļām – grāmatām plauktā, fotogrāfijām, gleznām. Nevis ziņkārības dēļ, bet lai atrastu kopīgus sarunu tematus.
“Tā ir sava veida profesionālā deformācija. Tu mēģini atrast veidu, kā ar cilvēku izveidot kontaktu. Šīs sarunas ir tikpat nozīmīgas kā medicīniskā palīdzība. Bieži vien šie klienti dzīvo vieni un ir ierobežoti kustībā, tāpēc priecājas mūs sagaidīt, lai varētu ar mums dalīties ne tikai savās sajūtās par veselības stāvokli, bet arī cita veida pārdzīvojumos un pārdomās. Kad cilvēks pasaka “paldies”, tas nav vienkārši pieklājības pēc. Tu redzi, ka viņam šī diena ir kļuvusi labāka. Un tad arī mana diena kļūst labāka.”
Rūpes ir atbildība pret sevi un citiem
Darbs medicīnā nozīmē ik dienu sastapties ar cilvēku sāpēm, slimībām un smagiem brīžiem. Tāpēc Alvis uzskata, ka ikvienam, kurš rūpējas par citiem, jāiemācās parūpēties arī par sevi.
“Mēs bieži vien esam blakus dzīves smagākajos brīžos. Mēs redzam ļoti daudz sāpju un ciešanu - ja to visu nestu līdzi uz mājām, ilgi šajā profesijā nevarētu strādāt. Bet nav arī viena recepte, kas palīdzētu visiem. Es esmu redzējis, kā ļoti daudz mani kolēģi neiztur šo slogu un remdējas dažādās atkarību izraisošās vielās.”
Taču gadu laikā Alvis ir atradis savu “recepti” un uzskata, ka svarīgākais ir aizstāt esošās emocijas ar labām un patīkamām.
“Mana zelta recepte ir “izšķīdināt” sliktās emocijas ar labām. Kad biju jaunāks, tad protams, likās, ka labākās emocijas var iegūt ballītēs. Gadiem ejot, esmu sapratis, ka man svarīgi pēc smagas darba dienas uz mirkli pabūt ar sevi, klusumā. Pēc tam es atgūstu līdzsvaru, pavadot laiku ar saviem tuviniekiem. Man ir fantastiska draudzene un ģimene, lieliski draugi un brīnišķīgi suņi. Viņi ir tie, kas manī rada pozitīvo un palīdz atgūt spēkus.”
Sarunas noslēgumā Alvim vaicājam, vai darbs medicīnas nozarē ir mainījis viņa skatījumu uz dzīvi.
“Esmu kļuvis daudz tiešāks. Es ļoti skaidri zinu, ko gribu un ko negribu. Vairs netērēju laiku sīkumiem. Dzīve ir pārāk īsa, lai satrauktos par lietām, kurām nav nozīmes. Mēs neesam roboti - mēs varam strādāt kā roboti, bet tomēr mēs esam cilvēki. Un pāri visam ir svarīgi justies labi pašam un rūpēties par līdzcilvēkiem. Rūpes bieži vien nozīmē vienkārši līdzās būšanu, apskāvienu un sajūtu, ka tu neesi viens.”
Ja arī tavā ģimenē ir seniors vai cilvēks ar funkcionāliem traucējumiem, kuram varētu būt nepieciešama sociālā aprūpe dzīvesvietā ar reāllaika medicīnas datu monitorēšanu, vairāk par pakalpojuma iespējām vari uzzināt, sazinoties ar SIA "Mājas aprūpe" pa tālruni +371 270 27050, rakstot e-pastā info@majasaprupe.lv vai dodoties klātienē uz SIA "Mājas aprūpe" Ernestīnes ielā 24 – 2, Rīgā.
Vairāk par pakalpojumu vari uzzināt šeit ŠEIT
Dalies savās pārdomās un novērtē izstādi ŠEIT