Sabiedrības integrācijas fonds veido Sabiedrības saliedētības radaru, lai uz saliedētību varētu paskatīties plašāk un salīdzināt Latvijas situāciju ar Baltijas un Eiropas Savienības līmeni. Dati aplūko aspektus, kuri ir būtiski, domājot par valsts drošības un ekonomiskās labklājības attīstību.
Sabiedrības saliedētības radars (2024.-2026.gada periods)
Sabiedrības saliedētības radaram ir vairāki virsmērķi:
-
Savlaicīga problēmsituāciju identifikācija, palīdzot konstatēt tās jomas un sociālos slāņus, kuros sabiedrība kļūst sašķeltāka, kā arī norādot negatīvas saliedētības tendences.
-
Datos balstītas politikas veidošana un ieviešana: sabiedrības saliedētības radars identificē, kurās jomās nepieciešams veikt papildu vai cita veida pasākumus rādītāju uzlabošanai, kā arī paredz rekomendācijas politikas veidotājiem.
-
Uzticības veicināšana valsts pārvaldei: regulāra monitoringa veikšana veicina sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei, jo ar šī mērījuma palīdzību tiek ņemtas vērā tiešās dažādu sabiedrības grupu vajadzības.
|
Sabiedrības saliedētības radara turpinājums 2024.-2025.gadā |
|
|
2024.gadā
|
Padziļinātā izpēte “Jauniešu piederības izjūta Latvijai”. Padziļinātajā izpētē konstatēts, ka, salīdzinot 2023. un 2024. gada sabiedriskās domas aptauju datus, bažas par jauniešu zemāku piederības izjūtu Latvijai bijušas nepamatotas. Padziļinātā izpēte parāda, ka jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem izjūt stipru un stabilu piederību Latvijai, līdzīgā vai pat augstākā līmenī nekā citas vecuma grupas. |
|
Sabiedrības saliedētības radara starpposma vērtību izmaiņu fiksējums. |
|
|
2025.gadā
|
2025.gadā plānots veikt šādus padziļinātus pētījumus, lai precīzāk varētu interpretēt radara datus (tostarp 2024.gada starpposma vērtības) un izprast rādītāju vērtību cēloņus:
|
|
2026.gadā
|
Pilna apmēra Sabiedrības saliedētības radara pētījuma atkārtojums, izmantojot padziļinātajās izpētēs gūtos datus, sekundāros datus, kā arī pilnveidoto pētījuma metodoloģiju. |
Pirmie pētījuma rezultāti atklāja Latvijas sabiedrības noskaņojumu, apskatot 17 dažādus indikatorus, ietverot identitātes un piederības sajūtas, sociālo attiecību, kā arī ekonomisko dimensiju. Virknē jautājumu mūsu iedzīvotāju noskaņojums atbilda Eiropas Savienības valstu vidējiem rādītājiem.
