Sabiedrības saliedētības radars
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) īsteno Sabiedrības saliedētības radaru – regulāru Latvijas sabiedrības saliedētības monitoringu, kas ļauj novērtēt pārmaiņas sabiedrībā, savlaicīgi identificēt izaicinājumus un salīdzināt Latvijas situāciju ar Baltijas valstu un Eiropas Savienības rādītājiem. Iegūtie dati sniedz būtisku informāciju datos balstītas politikas veidošanai, sabiedrības saliedētības stiprināšanai, kā arī valsts drošības un ekonomiskās labklājības attīstībai.
Sabiedrības saliedētības radars ir ilgtermiņa monitoringa instruments, kas palīdz izprast Latvijas sabiedrībā notiekošās pārmaiņas un pieņemt datos balstītus lēmumus iekļaujošākas, saliedētākas un noturīgākas sabiedrības veidošanai.
Sabiedrības saliedētības radara mērķi
Sabiedrības saliedētības radaram ir trīs galvenie mērķi:
Savlaicīga problēmsituāciju identificēšana. Konstatēt sabiedrības saliedētības riskus, negatīvas tendences un atšķirības starp sabiedrības grupām un reģioniem, lai savlaicīgi pievērstu uzmanību jomām, kurās nepieciešami uzlabojumi.
Datos balstītas politikas veidošana un ieviešana. Nodrošināt politikas veidotājiem un īstenotājiem uzticamus datus un rekomendācijas, kas palīdz plānot mērķtiecīgus pasākumus sabiedrības saliedētības stiprināšanai un izvērtēt pārmaiņas ilgtermiņā.
Uzticēšanās valsts pārvaldei veicināšana. Nodrošināt regulāru un pārskatāmu sabiedrības saliedētības monitoringu, pievēršot uzmanību dažādu iedzīvotāju grupu vajadzībām, pieredzei un attieksmei pret valsts institūcijām.
Sabiedrības saliedētības radara īstenošana 2024.–2026. gadā
2023. gads
Pirmais Sabiedrības saliedētības radara ziņojums publicēts 2023. gadā. Radaru veido 29 indikatori – 24 pamata un pieci fakultatīvie indikatori, kas aptver trīs savstarpēji saistītas jomas:
Identitāte un piederība – iedzīvotāju piederības un kopības izjūta, attieksme pret dažādām sabiedrības grupām un saikne ar Latviju.
Sociālās attiecības – savstarpējā palīdzība, uzticēšanās līdzcilvēkiem un institūcijām, pilsoniskā līdzdalība un attieksme pret politiskajiem procesiem.
Ekonomiskā solidaritāte un iespēju vienlīdzība – iedzīvotāju vērtējums par vienlīdzīgām iespējām, ienākumu atšķirībām un būtisku pakalpojumu pieejamību.
2024. gads
2024. gadā veikts Sabiedrības saliedētības radara starpposma mērījums, atkārtoti novērtējot aptuveni pusi no 29 indikatoriem. Tas ļāva identificēt pārmaiņas iedzīvotāju piederības izjūtā, savstarpējā uzticēšanās, pilsoniskajā līdzdalībā un iespēju vienlīdzības vērtējumā.
Veikta arī padziļinātā izpēte “Jauniešu piederības izjūta Latvijai”, kurā analizēta 18–24 gadus vecu jauniešu piederības izjūta un tās saistība ar nākotnes dzīves plāniem. Rezultāti neapstiprināja pieņēmumu, ka jauniešu piederības izjūta Latvijai būtu izteikti vājāka nekā citās vecuma grupās. Izpēte parādīja, ka vēlme kādu dzīves posmu pavadīt ārvalstīs var pastāvēt līdzās spēcīgai piederības izjūtai Latvijai.
2025. gads
2025. gadā Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS veica trīs padziļinātas tematiskās un metodoloģiskās izpētes, lai precīzāk interpretētu Radara datus un izprastu sabiedrības saliedētības rādītāju pārmaiņas.
Izpētē “Kopības izjūta Latvijas sabiedrībā un uzticēšanās līdzcilvēkiem” analizētas kopības izjūtas un savstarpējās uzticēšanās pārmaiņas, kā arī iedzīvotāju skaidrojumi par sabiedrības vienotību un sašķeltību.
Izpētē “Nevēlamie kaimiņi? Sabiedrības iecietības stagnācija Latvijā (2020–2024)” vērtētas iedzīvotāju attieksmes pret dažādām sabiedrības grupām un faktori, kas ietekmē savstarpējo pieņemšanu.
Savukārt metodoloģiskajā izpētē “Metodoloģijas efekti: jautājumu formulējuma un skalas ietekme ‘Sabiedrības saliedētības radara’ mērījumos” analizēts, kā aptaujas jautājumu formulējumi un atbilžu skalas ietekmē iegūtos rezultātus.
Šīs izpētes sniedza papildu informāciju Radara rezultātu interpretācijai un metodoloģijas pilnveidošanai.
2026. gads
2026. gadā sagatavota padziļinātā izpēte “Divas Latvijas? Latvijas iedzīvotāju subjektīvā pieredze par iespēju vienlīdzību un ienākumu plaisām”, kurā analizēta iedzīvotāju uztvere par ekonomisko nevienlīdzību, iespējām tikt dzīvē uz priekšu un būtisku pakalpojumu pieejamību.
2026. gadā īstenots pilna apmēra Sabiedrības saliedētības radara atkārtotais mērījums, aptverot visus 29 indikatorus. Pētījumu centrs SKDS no 2026. gada 13. līdz 25. martam aptaujāja 2007 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Rezultātu analīzi veica Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS.
Pētījumā analizētas saliedētības rādītāju pārmaiņas, to savstarpējās saistības, kā arī atšķirības starp Latvijas reģioniem, vecuma grupām un iedzīvotājiem ar atšķirīgu ģimenes sarunvalodu. Rezultātu interpretācijā izmantoti arī iepriekš veikto padziļināto izpēšu secinājumi un starptautiski salīdzināmi statistikas dati.
2026. gada rezultāti atklāj atšķirīgas tendences Latvijas sabiedrībā – vairākos saliedētības aspektos vērojami uzlabojumi, savukārt citos saglabājas vai pieaug būtiski izaicinājumi.
Pieaug savstarpējā palīdzība un pilsoniskā līdzdalība. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri pēdējā gada laikā nav palīdzējuši nevienam svešiniekam, salīdzinājumā ar Radara bāzes mērījumu samazinājies no 27% līdz 13%. Savukārt to iedzīvotāju īpatsvars, kuri pēdējo divu gadu laikā nav iesaistījušies nevienā no aptaujā minētajām pilsoniskajām aktivitātēm, sarucis no 81% līdz 61%.
Atjaunojas kopības izjūta, taču samazinās pieņemšanas izjūta. Kopību ar visiem Latvijas iedzīvotājiem 2026. gadā izjūt 52% respondentu salīdzinājumā ar 43% 2024. gadā. Vienlaikus to iedzīvotāju īpatsvars, kuri jūtas pieņemti Latvijā, salīdzinājumā ar Radara bāzes mērījumu samazinājies no 68% līdz 61%.
Pieaug vilšanās Latvijas politikā. Latvijas politikā ir vīlušies 72% iedzīvotāju salīdzinājumā ar 59% Radara bāzes mērījumā. Tikai 42% respondentu uzskata, ka Latvijā ikviens var brīvi un bez bailēm paust savus politiskos uzskatus.
Saglabājas kritisks iespēju vienlīdzības vērtējums. Tikai 36% iedzīvotāju uzskata, ka viņiem ir tādas pašas iespējas tikt dzīvē uz priekšu kā citiem, savukārt 83% uzskata, ka ienākumu atšķirības Latvijā ir pārāk lielas. Vienlaikus salīdzinājumā ar Radara bāzes mērījumu ir samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri norāda uz šķēršļiem digitālo pakalpojumu, kultūras, izglītības un pārkvalificēšanās iespēju pieejamībā.
Pētījums atklāj arī būtiskas atšķirības starp reģioniem un iedzīvotāju grupām, apliecinot nepieciešamību sabiedrības saliedētības pasākumus pielāgot dažādām vajadzībām un pieredzēm.
2026. gads
2025. gads
Kopības izjūta Latvijas sabiedrībā un uzticēšanās līdzcilvēkiem
2024. gads
2023. gads