Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir noslēdzis pirmo trīs koprades darbnīcu ciklu ESF+ projekta “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” ietvaros, kas norisinājās šā gada augustā un septembrī. Šo darbnīcu rezultāti atklāj konkrētas sabiedrības vajadzības un sniedz priekšlikumus, kas kalpos par pamatu turpmākām darbībām projektā “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana.”
SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne uzsver, ka koprades formāts ir būtisks instruments, lai valsts un sabiedrības attīstības procesi kļūtu mērķtiecīgāki un atbilstošāki cilvēku vajadzībām: “Koprades darbnīcas ir pierādījušas, cik daudz vērtīgas informācijas un ideju slēpjas tajos, kas ikdienā saskaras ar konkrētām problēmām – vecākos, pedagogos, darba devējos, jauniešos. Šāda pieeja ļauj valsts iestādēm, politikas veidotājiem un sabiedrības pārstāvjiem sēsties pie viena galda, lai kopīgi radītu risinājumus, kas ir ne tikai teorētiski, bet arī praktiski īstenojami. Mūsu mērķis ir, lai šīs idejas nepazūd diskusijās, bet kļūst par pamatu konkrētiem pasākumiem, uzlabojumiem un atbalsta sistēmām, kas palīdz ģimenēm Latvijā dzīvot drošāk un ar pārliecību.”
Darbs un ģimene – līdzsvars kā vērtība
Pirmajā darbnīcā “Darbs un ģimene – kā panākt līdzsvaru?” dalībnieki vienojās, ka darba un ģimenes līdzsvara nodrošināšana ir ne tikai individuāla atbildība, bet arī darba devēju kultūras un valsts atbalsta jautājums. Diskusijās izkristalizējās trīs būtiski virzieni – darba vides elastība, darbinieku labbūtība un ģimenei draudzīgas organizāciju kultūras stiprināšana. Kā norādīja darba devēji, būtiski ir ne tikai ieviest elastīgus darba laikus, bet arī veidot vidi, kurā darbinieks nejūtas vainīgs par vēlmi sabalansēt darbu ar ģimenes dzīvi. Dalībnieki ierosināja veidot plašāku informatīvo kampaņu par darba un ģimenes saskaņošanas iespējām un dalīties ar labās prakses piemēriem uzņēmumos, kas jau ievieš šādus risinājumus.
Bērnu un jauniešu psihoemocionālā noturība
Otrajā darbnīcā “Bērnu un jauniešu metodiskā materiāla attīstība psihoemocionālās noturības veicināšanai. Apzinies un dari – Tu vari!” dalībnieki, tostarp paši bērni un jaunieši, palīdzēja pilnveidot topošos mācību un atbalsta materiālus. Diskusijās tika secināts, ka bērnu emocionālo noturību visefektīvāk stiprina preventīvi, veidojot drošu vidi un uzticēšanās attiecības skolās un ģimenēs.
Bērni un jaunieši uzsvēra, ka viņiem ir svarīgi, lai šādi materiāli būtu dzīvi un interaktīvi – ar spēļošanas elementiem, vienaudžu līderu iesaisti un praktiskiem piemēriem no ikdienas situācijām. Dalībnieki ieteica arī veidot aktivitātes, kurās bērni var piedalīties kopā ar vecākiem, tādējādi stiprinot ģimenes saikni un emocionālo tuvību.
Atbalsts jaunajiem vecākiem – ceļā uz vienotu sistēmu
Trešā darbnīca “Atbalsts jaunajiem vecākiem” izgaismoja būtiskākos izaicinājumus, ar ko saskaras vecāki uzreiz pēc bērna piedzimšanas. Dalībnieki atzina, ka esošie atbalsta pakalpojumi Latvijā ir sadrumstaloti, un informācija par tiem – grūti pieejama. Tādēļ tika izstrādāts priekšlikums izveidot digitālu “vienas pieturas aģentūru” jaunajiem vecākiem, kur vienuviet pieejama praktiska informācija, pakalpojumu ceļvedis un atbalsta kontakti. Dalībnieki ierosināja ieviest mentoru programmas, kur pieredzējuši vecāki palīdz tiem, kas tikko kļuvuši par mammām un tēviem, kā arī veicināt tēvu līdzdalību atbalsta aktivitātēs. Īpaši tika akcentēta reģionālā nevienlīdzība un nepieciešamība piedāvāt mobilus vai attālinātus pakalpojumus ģimenēm ārpus lielpilsētām.
Pirmo trīs darbnīcu cikla pieredze apliecina, ka ģimenei draudzīgas un iekļaujošas sabiedrības veidošana prasa ne tikai politiskus lēmumus, bet arī savstarpēju sadarbību un atvērtu sarunu starp dažādām sabiedrības grupām. Kā kopīgs secinājums izskanēja, ka Latvijas sabiedrībā jau ir daudz labu piemēru un iniciatīvu, taču tām nepieciešams lielāks redzējums un savstarpēja sasaiste, lai tās kļūtu par daļu no vienotas, ilgtspējīgas politikas. Dalībnieki arī atzina, ka īpaši svarīgi ir turpināt veidot pastāvīgu sadarbības platformu starp valsts institūcijām, darba devējiem, izglītības sektoru un sabiedrību, kas ļautu ne tikai reaģēt uz problēmām, bet tās paredzēt un risināt preventīvi.
Koprades darbnīcu cikls turpināsies oktobrī, kad notiks nākamā koprades darbnīca par tēmu: “Ceļā uz iekļaujošiem un pielāgotiem raidījumiem”. Tajā vecāki, eksperti, mediju pārstāvji un nevaldības organizācijas spriedīs par to, kā veidot saturu, kas ir pieejams un pielāgots arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Domnīcu cikla noslēgumā iegūtie rezultāti tiks izmantoti SIF īstenotā projekta ESF+ projekta “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” (4.3.6.9/1/24/I/001) turpmākajās aktivitātēs un politikas ieteikumos ģimenei draudzīgas un iekļaujošas vides atbalstam.
Kopumā ESF+ projektā sadarbībā ar NVO un darba devējiem, tiek īstenots plašu pasākumu un atbalsta programmu kopums psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai, radot priekšnoteikumus pozitīvai bērnu attīstībai un sociālajai integrācijai, tādējādi ļaujot īstenot viņu potenciālu veiksmīgai dzīvei. ESF+ projekta norises laiks ir no 2024. gada oktobra līdz 2029. gada 31. decembrim.
Informācija sagatavota Eiropas Sociālā fonda Plus projektu “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” ietvaros, projekta numurs 4.3.6.9/1/24/I/001. Projekta ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 8 397 548 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 7 137 915 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 259 633 euro.