Trešdien, 11. novembrī, Tallinā norisināsies Igaunijas Integrācijas fonda (Integratsiooni Sihtasutus) starptautiskā konference Fragmented World, One Cherished Home, kas pulcēs integrācijas jomas ekspertus, politikas veidotājus un praktiķus no Igaunijas un citām Eiropas valstīm. Konferences mērķis ir dalīties ar inovatīvām idejām, jaunākajiem pētījumu rezultātiem un labās prakses piemēriem, lai veicinātu efektīvu integrāciju un sabiedrības saliedētību daudzveidīgās sabiedrībās.
Konferencē ar Latvijas pieredzi un Sabiedrības saliedētības radara jaunākajiem rezultātiem iepazīstinās Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktora vietniece, Saliedētas sabiedrības atbalsta departamenta direktore Kristīne Kļukoviča.
Sabiedrības saliedētības radars ir SIF veidots instruments, kas mēra sabiedrības saliedētību trīs dimensijās: identitāte un piederība; sociālās attiecības; ekonomiskā solidaritāte un iespēju vienlīdzība. Pirmais pētījums tika veikts 2023. gadā, savukārt 2026. gada rezultāti ļauj novērtēt notikušās pārmaiņas un identificēt jomas, kurās nepieciešama turpmāka rīcība.
Latvijas pieredze – solidaritāte pieaug, bet uzticēšanās joprojām ir izaicinājums
“Latvijā ilgstoši ir pietrūcis vienota instrumenta, kas ļautu novērtēt sabiedrības saliedētības attīstību. Radars tapis pēc SIF iniciatīvas, lai saliedētību varētu sistemātiski mērīt un salīdzināt dažādos laikposmos. Šis instruments palīdz identificēt pozitīvās tendences, problēmas un sabiedrības grupas, kurām nepieciešama īpaša uzmanība. Tā uzdevums nav tikai aprakstīt situāciju, bet arī sniegt pierādījumus politikas plānošanai,” norāda SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne.
Sabiedrības saliedētības radara 2026. gada rezultāti liecina, ka sabiedrības saliedētības attīstība nav vērtējama viennozīmīgi – dažādās tās dimensijās vērojamas atšķirīgas tendences.
Pozitīvi vērtējams tas, ka Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk palīdz cits citam un iesaistās pilsoniskajās aktivitātēs. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri pēdējā gada laikā nav palīdzējuši svešiniekam, samazinājies no 27 % līdz 13 %, savukārt to iedzīvotāju īpatsvars, kuri pēdējo divu gadu laikā nav piedalījušies nevienā no aptaujā minētajām pilsoniskajām aktivitātēm, sarucis no 81 % līdz 61 %.
Vienlaikus dati atklāj arī satraucošas tendences. Latvijas politikā vīlušos iedzīvotāju īpatsvars pieaudzis no 59 % līdz 72 %, bet to iedzīvotāju īpatsvars, kuri jūtas pieņemti Latvijā, samazinājies no 68 % līdz 61 %. Turklāt tikai 42 % iedzīvotāju uzskata, ka var brīvi paust savus politiskos uzskatus, nebaidoties no sekām.
Šie rezultāti apliecina, ka saliedētas sabiedrības veidošanā būtiska ir ne tikai dažādu valodas un kultūras kopienu integrācija, bet arī savstarpējās uzticēšanās, pilsoniskās līdzdalības, piederības izjūtas un vienlīdzīgu iespēju stiprināšana dažādām sabiedrības grupām.
Pētījumu datos balstīta politika – kopīgs uzdevums Baltijas valstīm
Latvijas pieredzes prezentēšana starptautiskā konferencē sniedz iespēju iepazīstināt citu valstu ekspertus ar pieeju, kas ļauj sistemātiski novērtēt sabiedrības saliedētības pārmaiņas un identificēt jomas, kurās nepieciešama mērķtiecīgāka rīcība.
Konferences programmā līdzās Latvijas pētījuma rezultātu prezentācijai paredzētas diskusijas par demokrātijas noturību, migrantu integrācijas pieredzi, informācijas telpas ietekmi uz sabiedrības saliedētību, kā arī Igaunijas integrācijas politikas izvērtējumu.
Konferencei būs iespējams sekot līdzi arī tiešraidē. Plašāka informācija par programmu un saite uz tiešraidi pieejama konferences tīmekļvietnē: https://www.integratsioon.ee/en/konverents/kava
Kontaktinformācijai: