Novitāte. Sociālās inovācijas ievieš jaunus risinājumus vai jaunus veidus, kā izmantot esošos resursus. Tā piemēram, “Latvijas Samariešu apvienība”, ieviešot mājas aprūpes pakalpojumus, ir radījusi jaunu pieeju sociālajai aprūpei, kur cilvēka vajadzības ir centrā, nevis sistēma.
Sociālā ietekme sabiedrības iesaiste un kopienu stiprināšana. Tiek radīta izmērāmas un pozitīvas pārmaiņas cilvēku dzīvē. Piemēram, festivāls “LAMPA” attīsta demokrātiskas diskusijas kultūru; NVO Free Riga un kopiena “Viskaļi” aktivizē pilsētas kopienas un dod jaunu elpu neizmantotām telpām, pie viena radot piederības sajūtu kopienai vai “Vidzemes bioreģions” mobilizē cilvēkus vides pārmaiņām un vietējai sadarbībai.
Pašu cilvēku (projekta valodā – mērķa grupas) iesaiste. Ieguvēju līdzdalība, kas nozīme to, ka cilvēki nav pasīvi pakalpojuma vai preču saņēmēji, bet aktīvi līdzradītāji. Piemēram, “Roboskola” un “Bourzma” savās darbībās integrē jauniešus kā domātājus, veidotājus un vēstnešus, nevis tikai mācību programmu dalībniekus.
Efektivitāte. Ieviešot jaunu sociālo inovāciju tiek panākta lielāka efektivitāte, tiek izmantotas radošas, starpnozaru un sabiedrības līdzdalību veicinošas pieejas. “Latvijas Samariešu apvienības” modelis “darbinieks kā pakalpojums” samazina administratīvo slogu un optimizē pakalpojumu sniegšanu, pielāgojot palīdzību individuālajām vajadzībām. Iepriekš minētās “Roboskola” un “Bourzma” efektivitāti sasniedz, apvienojot izglītību, uzņēmējspēju un sabiedrisko līdzdalību — jaunieši vienlaikus mācās, rada un īsteno praktiskus projektus.
Ilgtspēja. Viens no lielākiem izaicinājumiem, jo bieži sociālās inovācijas tiek īstenotas īslaicīgu projektu ietvaros. Tieši šī iemesla dēļ, procesos ir jāiesaista visa ekosistēma, kas turpina darboties arī pēc sākotnējo projektu noslēguma. “Latvijas skolas soma” ir kļuvusi par valsts līmeņa programmu, kas nodrošina nepārtrauktu kultūras aktivitāšu pieejamību skolēniem visā Latvijā. “Vidzemes bioreģions” darbojas uz kopienu līdzatbildības un resursu koplietošanas principiem, kas ir ilgtspējas garants. Arī “Ramala” – radošā maizes laboratorija – nodrošina ekonomisko ilgtspēju, apvienojot uzņēmējdarbību ar sociālo misiju, tādējādi apliecinot, ka sociālais bizness spēj pats sevi uzturēt.
Mērogojamība. Tas nozīme, ka sociālo inovāciju var īstenot arī citur. Tā ir atkārtojama, ja nepieciešams pielāgojama, un darboties spējīga citā pilsētā novadā, ciemā vai valstī. Piemēram, festivāls “LAMPA” iedvesmojis līdzīgas demokrātijas iniciatīvas citās Latvijas pilsētās, savukārt “Free Riga” pieredze ar neizmantoto ēku atdzīvināšanu tiek pārņemta arī ārpus Rīgas. “Ramala” šobrīd izstrādā sava sociālā uzņēmuma darbības modeli, lai turpmāk attīstītu kopējā koncepta franšīzi.
