Latvijā arvien biežāk tiek runāts par inovatīviem sociālajiem pakalpojumiem kā akūtu nepieciešamību, lai atbalstu efektīvāk nodrošinātu pēc iespējas vairāk cilvēkiem, kam tas nepieciešams. Arī valstiskā līmenī viena no prioritātēm ir pāreja no aprūpes iestādēs uz ģimeniskākiem un kopienās balstītiem risinājumiem. Taču sociālo pakalpojumu nozares situācijas novērtējuma dati rāda, ka pagaidām inovāciju potenciāls šajā jomā vēl netiek pilnvērtīgi izmantots.
Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) veiktais situācijas novērtējums un nozares speciālistu atziņas atklāj, ka sociālo pakalpojumu lauks Latvijā bieži darbojas reaktīvi, un cilvēki pēc palīdzības vēršas tad, kad situācija jau kļuvusi ļoti smaga. Fokusa grupu diskusijās, kurās piedalījās 28 pārstāvji no dažādām pašvaldībām un organizācijām, izskanēja vienots vēstījums: rūpju sistēma lielākoties sāk iekustēties tad, kad “māja deg”. Tā nav tikai emocionāla metafora – reaktīva sistēma nozīmē gan lielāku slodzi speciālistiem, gan dārgākas un smagākas sekas pašiem cilvēkiem un viņu tuviniekiem. Inovāciju jēga šajā kontekstā ir mainīt sociālo pakalpojumu loģiku, lai atbalsts būtu pieejams agrāk, vienkāršāk un cilvēcīgāk. Tieši šādi, vairāk nekā 20 sociālie pakalpojumi SIF pārraudzībā Latvijā tiks ieviesti tuvāko 3 gadu laikā ESF+ programmas “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā” ietvaros. Daudzi no tiem koncentrējas tieši uz agrīnas palīdzības sniegšanu.
Liesma Ose, eksperte sabiedrības integrācijas un cilvēktiesību jautājumos norāda, ka, viņasprāt, uz agrīnu iejaukšanos ir divi ceļi: “Viens ir mazāk aizsargāto sabiedrības grupu tiesību politiska aizsardzība, saprotot, ka veselīga sabiedrība ir sociāli vienlīdzīga un atbalsts tiek sniegts ikvienam, kam tas nepieciešams. Otrs – kopienā novērtēts sociālais darbs, kur arī citi iedzīvotāji solidarizējas un mobilizējas, tādējādi ļaujot atrisināt problēmas, pirms tās ir sasniegušas, piemēram, sociālo dienestu.”
Inovācijas sociālo pakalpojumu jomā kā platforma plašākām pārmaiņām
Ikdienā ceļā uz inovāciju attīstību sociālo pakalpojumu sniedzēji saskaras ar ļoti konkrētiem izaicinājumiem – 86,7% par nozīmīgu barjeru atzīst finansējuma trūkumu, lai sasniegtu visus, kam atbalsts nepieciešams, savukārt 65,1% norāda, ka šķēršļus rada birokrātija un administratīvās grūtības. Tāpat kā būtisks faktors tiek minēts sadarbības trūkums starp dažādām institūcijām un speciālistiem, turklāt esošā kopienu gatavība iesaistīties tiek vērtēta kā zema, ļoti zema vai pat neeksistējoša, kā norāda 79,8% organizāciju. Tas nozīmē, ka pāreja uz kopienā balstītu aprūpi nav tikai institūciju un finansējuma jautājums – tā ir arī sabiedrības izpratnes un līdzdalības lieta.
Liesma Ose šeit norāda uz dziļāku, kultūrā iesakņotu neizpratni par kopienu kā attiecību un solidaritātes telpu: “Pāreju uz sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem kavē izpratnes trūkums un inerce: kopiena tiek uztverta tikai kā teritorija, nevis komūna, kurai ir vienotas intereses un identitāte. Kā teicienā “ne mana cūka, ne mana druva” – atbalstu un palīdzību sniedzam tikai tuviniekiem, ne svešajiem. Lai mēs augstu kā sabiedrība, šim ir jāmainās.” Tieši tāpēc SIF atbalstu saņēmušās organizācijas lielu uzsvaru liks ne tikai uz inovatīvu risinājumu ieviešanu, bet arī sadarbības un izpratnes veicināšanu sociālās sistēmas un kopienu līmenī.
Nedrīkst aizmirst arī par tiem, kuri rūpējas
Aprūpētāji ģimenēs nereti paši ir sistēmas “neredzamie” – viņi ikdienā nes smagu emocionālu un praktisku slogu, bet atbalstu saņem neregulāri vai nepietiekami. Tieši šī tēma sociālās jomas speciālistu fokusa grupās izskanējusi kā īpaši sāpīga: ja mēs turpinām uztvert rūpes tikai kā privātu ģimenes iekšējo lietu, mēs riskējam ar aprūpētāju izdegšanu un ilgtermiņā – arī ar pašu palīdzības sistēmas kvalitāti.
Lielākajā daļā SIF pārraudzībā īstenotie inovatīvie sociālie pakalpojumi fokusēsies uz atbalsta sniegšanu arī nelaimē nonākušo tuviniekiem, taču Liesma Ose uzsver, ka tam jānāk kopā arī ar būtisku pašu aprūpētāju domāšanas maiņu: “Rūpes par tiem, kuri rūpējas par citiem. Labi, ka tam pēdējos gados pievērsta uzmanība. Pati piedzīvoju traumu un izdegšanu, daudzus gadus rūpējoties par demences skartu cilvēku. Risinājums, manuprāt, ir viens: vispirms parūpēties par sevi - lai pats esi fiziski un garīgi vesels, tāds, kuram ir spēks aprūpēt smagi slimo. Uztverot sevi nevis kā aprūpes līdzekli, bet cilvēku, kuram ir tiesības arī uz savu attīstību un laimi. Šis, manuprāt, jārisina arī politikas līmenī – piemēram, atbalstot apmaksātu fiziskās un mentālās veselības monitoringu, kā arī daudzveidīgas radošas rehabilitācijas aktivitātes.”
Atbalsts nepieciešams arī sociālo pakalpojumu sniedzējiem
Tuvāko divu gadu laikā SIF turpinās vairot sabiedrības izpratni un palīdzēs veidot arī kopumā labvēlīgāku vidi inovāciju attīstībai sociālo pakalpojumu jomā. Sociālo pakalpojumu sniedzējiem un citiem ar nozari saistītiem speciālistiem būs iespēja dažādos pasākumos un formātos gūt jaunas zināšanas un apmainīties ar pieredzi, lai kopīgiem spēkiem veidotu iejūtīgāku un iekļaujošāku Latvijas sabiedrību.
“Katrs sociālais pakalpojums vai sociālā inovācija sākas ar cilvēkiem, kuri to īsteno. Sabiedrībā nereti mēdz aizmirst ikdienas varoņus, kuri gādā par grūtībās nonākušajiem – sociālie darbinieki, aprūpētāji, mentori. Ja viņi ir pārguruši, izdeguši vai jūtas vieni savos izaicinājumos, cieš visa sistēma. Tāpēc ir vēl jo svarīgāk sniegt atbalstu arī tiem, kuri savu ikdienu pavada rūpēs par citiem jo viņu kompetence un labbūtība ir pamats kvalitatīviem pakalpojumiem, kas sasniedz savu mērķi,” norāda Alda Sebre, SIF Sociālās saliedētības departamenta direktore.
Papildu informācija:
SABIEDRĪBAS INTEGRĀCIJAS FONDS
Evija Kleina
Sociālo inovāciju atbalsta nodaļas vadītāja
Sabīne Leingarde
Sabiedrisko attiecību speciāliste