Latvijā demence oficiāli diagnosticēta nedaudz vairāk nekā 5000 cilvēkiem, taču izmantojot starptautiski atzītu metodoloģiju, aplēsts, ka šis skaits varētu sasniegt pat 38 000. Tas nozīmē, ka tūkstošiem cilvēku un viņu ģimeņu, iespējams, nesaņem savlaicīgu diagnozi un nepieciešamo atbalstu. Lai risinātu šo problēmu, Latvijā top vairāki inovatīvi sociālie pakalpojumi, kas sniedz atbalstu ne tikai demences slimniekiem, bet arī viņu tuviniekiem.
Latvijas Alcheimera asociācijas valdes priekšsēdētāja Zita Jēkabsone-Saulīte atgādina, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem Latvijā joprojām ir stigmatizācija un nepietiekama diagnostika: "Atmiņas pasliktināšanos pārāk bieži uzskatām par normālu novecošanos. Tā nav. Jo agrāk demence tiek atpazīta, jo vairāk iespējams palīdzēt gan cilvēkam, gan viņa tuviniekiem.”
Neirologs Ainārs Stepens uzsver, ka, lai gan vecums ir nozīmīgākais demences riska faktors, gandrīz puse jeb aptuveni 45 % demences riska ir saistīta ar ietekmējamiem faktoriem. Smadzeņu veselību palīdz ilgāk saglabāt regulāras fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs, holesterīna un cukura līmeņa kontrole, nepārtraukta mācīšanās un sociāli aktīvs dzīvesveids. Kustības, jaunu prasmju apgūšana un regulāri kontakti ar citiem cilvēkiem var mazināt demences attīstības risku un vienlaikus palīdzēt izvairīties no sociālās izolācijas un vientulības.
Latvijā top jauni pakalpojumi
“Demence skar ne vien cilvēkus, kuri dzīvo ar demenci, bet arī viņu ģimenes un tuviniekus, kuri ikdienā uzņemas rūpes un atbalstu. Tāpēc ir svarīgi runāt par cilvēka neatkarību un iespēju arī pēc diagnozes saņemšanas saglabāt pilnvērtīgu dzīvi. Sabiedrības integrācijas fonds atbalsta sociālās inovācijas, jo tieši tas ir veids, kā uz sarežģītiem izaicinājumiem paraudzīties citādi un rast ilgtspējīgus risinājumus," uzsver Sabiedrības integrācijas fonda Sociālās iekļaušanas un inovāciju departamenta direktore Alda Sebre.
Šim mērķim kopš 2024. gada Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) īsteno Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektu “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā”. Tā ietvaros līdz šim atbalstīti jau 30 sociāli inovatīvi sociālie pakalpojumi – no to aprobācijas līdz ieviešanai praksē.
Cilvēks ar demenci nezaudē spēju dzīvot
Ar saņemto atbalstu no šī gada Latvijā tiks attīstīti četri inovatīvi sociālie pakalpojumi demences pacientiem un viņu ģimenēm. Viens no tiem ir Maltas Ordeņa palīdzības dienesta dienas centrs "Sāras dārzs" Rīgā, kur cilvēki ar demences diagnozi saņem mūsdienīgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, bet viņu tuvinieki – profesionālu atbalstu, konsultācijas un atbalsta grupas.
Dienas centra "Sāras dārzs" sociālā rehabilitētāja Liene Lizdika uzsver, ka demences diagnoze nenozīmē dzīves beigas, bet gan ar piemērotu vidi un regulārām aktivitātēm ilgāk saglabā cilvēka prasmes, pašcieņu un dzīves kvalitāti: "Sociālā rehabilitācija nav sprints – tas ir maratons. Mūsu mērķis nav gaidīt slimības progresēšanu, bet palīdzēt cilvēkam saglabāt to, ko viņš vēl spēj. Mūsu dienas centrā cilvēki dzied, dejo, glezno, spēlē spēles, atceras dzīves notikumus un, pats svarīgākais, turpina socializēties. Mūsu mērķis ir pēc iespējas ilgāk saglabāt cilvēka dzīves kvalitāti un vietu sabiedrībā."
Līdztekus dienas centra "Sāras dārzs" darbībai tiks īstenoti vēl trīs inovatīvi sociālie pakalpojumi. Rīgas pašvaldības Labklājības departaments plāno izveidot Labklājības tehnoloģiju un kopienas kompetenču centru, nodrošinot personām ar demenci, viņu tuviniekiem un speciālistiem konsultācijas un izglītojošas aktivitātes. Aprūpes un atbalsta centrā "AIVIS" plānots ieviest sociālās rehabilitācijas programmas un RORŠAHA testa izmantošanu personām ar demenci un kognitīviem traucējumiem. Savukārt, FINGER metodoloģijā balstītu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu Rīgā un Aizkraukles novadā īstenos organizācija "Atbalsts pacientiem ar hroniskām slimībām Una cum". Starptautiski atzītā metode palīdzēs veidot veselīgākus ikdienas paradumus un stiprināt kognitīvās spējas.
Demence skar visu ģimeni
Ienākot demencei ģimenē, svarīgi atcerēties, ka tā nav beigu punkts. Cilvēks ar demenci joprojām spēj mācīties, priecāties, komunicēt un būt aktīvs. Tāpat tuviniekiem nav jācenšas tikt galā ar aprūpi vienatnē – svarīgi izmantot pieejamos sociālos pakalpojumus, konsultācijas un atbalsta grupas. Tikpat nozīmīgi ir saglabāt ierastu dienas ritmu, sarunas un iespēju cilvēkam būt sabiedrībā, jo tieši sociālā iesaiste palīdz ilgāk saglabāt dzīves kvalitāti.
Eksperti ir vienisprātis – demence ir jautājums, par kuru Latvijā jārunā arvien vairāk. Jo agrāk cilvēks saņem palīdzību un jo vairāk atbalsta saņem viņa ģimene, jo ilgāk iespējams saglabāt ne tikai atmiņu, bet arī cilvēka pašcieņu un piederības sajūtu sabiedrībai.
Ar Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā ESF+ projekta “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā" atbalstu tiek attīstīti vairāk nekā 22 dažādi inovatīvi sociālie pakalpojumi visā Latvijā. Plašāka informācija par šiem pakalpojumiem lasāma SIF mājas lapā.
Papildu informācija:
Evija Kleina
Sociālo inovāciju atbalsta nodaļas vadītāja
evija.kleina@sif.gov.lv
Sabīne Leingarde
Sabiedrisko attiecību speciāliste
sabine.leingarde@sif.gov.lv