Kā norāda Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja savā atzinumā “Bezpajumtnieku problēma”: Visredzamākais un galējais nabadzības un atstumtības apliecinājums ir bezpajumtnieki, kuri dzīvo uz ielas”. Bezpajumtnieki jeb personas bez dzīvesvietas ir specifiska mērķa grupa tādā nozīmē, ka visbiežāk tie ir cilvēki, kuriem nav darba, nav iztikas līdzekļu un mājokļa. Laika posmā no 2014. gada līdz 2019. gadam ir ievērojami palielinājies pašvaldības nodrošināto patversmju un naktspatversmju pakalpojumu saņēmēju skaits, proti, no 5,4 tūkst. līdz 6,9 tūkst. saņēmēju. 2020. gadā personas, kas izmantoja naktspatversmes un patversmes visā valsts teritorijā, bija 5760, 97% no tām – lielākajās pilsētās. Vislielākā šīs mērķa grupas koncentrācija – 80% jeb 4617 personas - bija galvaspilsētā. Tai sekoja Liepāja ar 365 un Daugavpils ar 191 patversmju/ naktspatversmju klientiem.
Lai gan patversmēs un naktspatversmēs, līdztekus īslaicīgas uzturēšanās iespējām, uzturam un personiskās higiēnas iespējām, personai ir pieejams arī sociālā darba speciālista atbalsts sociālo problēmu risināšanā, tas visbiežāk nav pietiekams būtisku izmaiņu panākšanai. Būtiska ir mājokļa problēma, nereti bezpajumtniekiem ir derīguma termiņu zaudējuši personu apliecinoši dokumenti, kā arī mēdz būt situācijas, kad personai vispār nav piešķirts personas kods. Tāpat bezpajumtniekiem bieži ir raksturīgas zemas sociālās funkcionēšanas un saskarsmes un konfliktu risināšanas prasmes, kas saistīti ar šķiršanos ģimenē, dažādu paaudžu izraisītajām konfliktsituācijām, kā arī saskarsmes problēmas sociālajā vidē un sociālo kontaktu/svarīgu attiecību trūkums. Līdz ar to saskarsmes problēmas negatīvi ietekmē personas psihosociālo stāvokli un spēju pastāvīgi gādāt par savām pamatvajadzībām. Bezpajumtnieku vidū plaši izplatīta arī alkohola atkarības problēma.
Aktivitātes mērķis:
Lai mazinātu ar bezpajumtniecību saistītās problēmas, izmēģinājumprojekta ietvaros tiks meklēti jauni, kompleksi un vienlaikus katras personas individuālajām vajadzībām pielāgoti risinājumi, kas sniegtu bezpajumtniekiem tādu atbalstu, kas motivē un nodrošina iespējas saskarsmes un dzīves prasmju attīstībai, atkarību mazināšanai, nodarbinātības veicināšanai, mājokļa saglabāšanai u.c. Izmēģinājumrojekta ietvaros tiks veikta mērķa grupas – personu, kuras pakļautas sociālās atstumtības riskam – bezpajumtnieki – specifisko vajadzību identificēšana un analīze, t.sk. tiks ņemta vērā ārvalstu (piemēram, Somijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas) labā prakse un pieredze.
Balstoties uz bezpajumtnieku identificētajām vajadzībām, tiks izstrādāts atbalsta pakalpojuma apraksts un pilotēta atbalsta pasākumu nodrošināšana (no 12 līdz 15 mēnešiem) bezpajumtniekiem, piemēram, speciālistu konsultācijas (sociālā darbinieka, psihiatra, narkologa, jurista u.c.), sociālo prasmju atjaunošanas konsultācijas un psihologa konsultācijas, veselības uzlabošanas un higiēnas pasākumi, informatīvi izglītojoši pasākumi, kā arī mājokļa pieejamības nodrošināšana u.c. Atbalsta pasākumu īstenošana norisināsies sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām, iesaistot vismaz 3 pašvaldības, kurās ir statistiski lielākais bezpajumtnieku skaits (indikatīvi Rīgas, Liepājas un Daugavpils pilsētu pašvaldības), īpaši uzsverot atbalstu mājokļa pieejamības nodrošināšanai, piemēram, piešķirs mājokli vai nodrošinās īrētu mājokli.
Atbalsta pasākumu īstenošana norisinās sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām, iesaistot vismaz 3 pašvaldības, kurās ir statistiski liels bezpajumtnieku skaits (Rīgas, Liepājas un Valmieras pilsētu pašvaldības), īpaši uzsverot atbalstu mājokļa pieejamības nodrošināšanai, piemēram, piešķirot mājokli vai nodrošina īrētu mājokli.
Balstoties uz bezpajumtnieku identificētajām vajadzībām, ir izstrādāts un Sociālo pakalpojumu attīstības padomē 2022.gada 16.septembrī saskaņots atbalsta pakalpojuma apraksts. 2022.gada oktobrī ir uzsākta pakāpeniska bezpajumtnieku izmitināšana mājokļos un pakalpojuma uzsākšana. Sociālā pakalpojuma ietvaros bezpajumtniekiem pieejamas speciālistu konsultācijas (sociālā darbinieka, psihiatra, narkologa
Projekta ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots bezpajumtniekiem nodrošinot plašāku, individuālajām vajadzībām pielāgotu atbalstu, t.sk. mājokļa nodrošināšanu, kā arī paaugstinot bezpajumtnieku vēlmi un iespēju socializēties, mazināt ilgstošas bezpajumtniecības risku.