Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēs paredz, ka 2025. gadā Latvijā trūks aptuveni 20 000 IT jomas speciālistu. Šobrīd tikai 20% sieviešu strādā šajā nozarē, jo stereotipi kavē sieviešu ienākšanu un pārkvalificēšanos šajā jomā. Tas secināts Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā ekspertu diskusijā.
Dzimums ir viens no ietekmējošiem faktoriem attiecībā uz cilvēka pieņemtajiem lēmumiem un sevis izpausmēm. Taču bieži vien šis dzimuma aspekts ir saistīts ne tik ar fizioloģiskām, cik ar sociālām normām. “Ir arī sociālais dzimums. Te gan ļoti aktuāli ir dzimtes stereotipi un robežas, kas lielā mērā noteiktas pēc sabiedrības uzskatiem un gaidām par to, kādam ir jābūt vīrietim un kādai jābūt sievietei – kā viņiem ir jāizskatās, ko viņiem ir atbilstoši pieņemts darīt, ar ko nodarboties, kā uzvesties. Šīs dzimuma sociālās izpausmes var būt ļoti variablas un atšķirīgas dažādu kultūru ietvaros,” saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārste – rezidente bērnu psihiatrijā Lelde Gaspersone. Tāpēc, lai pēc iespējas mazāk ļautos stereotipiem, cilvēki apzināti izvēlas to, kā runāt un attiekties pret citiem. “Iekļaujoša valoda ir neaizspriedumains valodas lietojums, kurā mēs nevienu nediskriminējam ar valodu un kurā mēs izvairāmies no dažādiem stereotipiem. Iekļaujošas valodas pamatā ir orientēties uz pozitīvām īpašībām, nevis norādīt uz atšķirībām,” saka latviešu valodniece un tulkotāja, Ventspils Augstskolas vieslektore un raidieraksta "Pieturzīmes" autore Aiga Veckalne.
Pret zēniem un meitenēm jau no agras bērnības sabiedrība attiecas atšķirīgi. Viņiem tiek mācītas atšķirīgas prasmes un rezultātā jau no paša sākuma tiek dotas atšķirīgas izaugsmes iespējas. Pētījumos citviet pasaulē ir secināts, ka iedrošinājumu interesēties par tehniskajām profesijām meitenes un zēni jau bērnībā saņem ļoti atšķirīgā apjomā. Arī Latvijā veiktā 2020. gada SKDS aptauja rāda spilgti izteiktu dzimumu atšķirības dimensiju attiecībā uz to, ko Latvijas iedzīvotāji dāvinātu septiņus gadus vecam bērnam. Ja zēniem konstruktoru iegādātos 50% Latvijas iedzīvotāju, tad meitenēm — tikai 12%.
“Var redzēt to, ka vienā brīdī visiem interesē un tad pēkšņi, piemēram uz matemātikas un informātikas olimpiādēm dodas tikai puikas. No kurienes tas nāk? Arī no sabiedrības spiediena,” secina Riga TechGirls partnerattiecību un komunikācijas vadītāja Laima Bauere. To apstiprina arī Latvijas informātikas olimpiāžu apkopotā informācija par valsts līmeņa rezultātiem Latvijas informātikas olimpiādēs no 2010. līdz 2019. gada, kur ir redzams, ka 8.–10. klašu grupā vidēji tikai 2,3% visu dalībnieku ir meitenes, bet 11.–12. klašu grupā – tikai 4%. Neskatoties uz to, pēc 2022. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa, kas ir rādītājs, pēc kura ES dalībvalstis tiek sarindotas pēc to digitalizācijas līmeņa un tiek analizēts to relatīvais progress pēdējo piecu gadu laikā, ņemot vērā to izejas punktu, Latvija joprojām pārsniedz ES vidējo rādītāju saistībā ar IKT absolventiem 4,6% Latvijā salīdzinājumā ar 3,9% ES, kur absolventu sieviešu īpatsvars ir 23% salīdzinājumā ar 19% ES līmenī.
Taču pēc 2021. gada Centrālās statistikas pārvaldes datiem nodarbinātie IKT jomā sadalās nevienlīdzīgās proporcijās: 23,3 tūkst. vīriešu pret 12,4 tūkst. sievietēm. “Cilvēks redz, ka statistikās tiek rādīts: šāds procents ir sievietes un šāds procents ir vīrieši šajā jomā. Viņš redz to visu kā daļu no normas, no stereotipa un analizē – varbūt tur ir kāda kopsakarība,” saka Ventspils Augstskolas programmas “Starpkultūru komunikācijas” 3. kursa studente Anna Ģērmane. Arī pārējie diskusijas eksperti apstiprina, ka sabiedrībā pastāvošās normas ietekmē katra indivīda apzinātās vai pat neapzinātās izvēles attiecībā uz studijām un darbu tehnoloģiju jomā.
Vienlaicīgi, eksperti mudina sievietes nepadoties un uztvert pastāvošo situāciju kā iespēju. “Manuprāt šo ir jāskatās pilnīgi otrādi. Tajā brīdī, kad Tu redzi, ka tiešām ir tik mazs procents sieviešu šajā jomā – ej iekšā! Labā ziņa ir tā, ka par vienlīdzību domā visi. Tas ir “stilīgi” arī uzņēmumiem, un tas ļoti bieži ir iekļauts viņu gada uzdevumos – pieņemt darbā sievietes. Tas nozīmē, ka varētu pat būt, ka tīši vai netīši Tu izkonkurē šo vīrieti ar līdzīgām zināšanām,” iedvesmo LIAA Tehnoloģiju biznesa centra Vecākā projektu vadītāja Krista Jegorova.
Tomēr cīņa starp vīriešiem un sievietēm nevar turpināties mūžīgi un ir nepieciešams atrast kopsaucēju, kas ļaus abiem dzimumiem dzīvot līdztiesīgi. “Mums kopā ar mūsu vīriešiem ir jāiet tas ceļš, jāpārdala tie smagumi un jāvienojas par to, kā mēs dzīvosim tālāk. Mēs to nevaram izdarīt vienas pašas, jo tieši sinerģijā ir tas spēks,” uzsver Foruma "Līdere" dibinātāja Solvita Kabakova.
“Diskusija un izskanējušie viedokļi izgaismo, ka dzimumu līdztiesības iniciatīvas Latvijas sabiedrībā ir ļoti nepieciešamas. Kā apliecina pētījumi, priekšstati par dzimumu lomām un stereotipiem, par vienam vai otram dzimumam piemērotu uzvedību, rīcību un pat izskatu nosaka cilvēku dzīves un izvēles kā, piemēram, izglītības un profesijas apguvi. Rezultātā šīm izvēlēm ir tālāka ietekme gan uz individuālo labklājību, gan sabiedrības un valsts izaugsmi, un attīstību,” secina Latvijas Universitātes asociētā profesore un komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Marita Zitmane.
Pilnais pasākuma ieraksts skatāms: https://fb.watch/hdCkeyjFC0/