Otrdien, 22.novembrī, Dažādības un iekļaušanas foruma ietvaros KPMG Latvijā prezentēja gala ziņojumu pētījumam “Neiecietības patiesā cena”, kurā analizēta un aprēķināta iekļaujošas politikas trūkuma ietekme uz tautsaimniecību. Kā norāda KPMG Latvijā, Latvija neiecietības un diskriminācijas dēļ zaudē no 278 miljoniem līdz 656 miljoniem eiro gadā.
“Iekļaušana un ekonomiskā attīstība ir savstarpēji cieši saistīti faktori. Cilvēkkapitālu veido katra indivīda spējas, prasmes, zināšanas, kā arī veselība. Tas viss kopā nosaka to, cik mūsu valsts cilvēkkapitāls ir produktīvs un kādu pienesumu spēj sniegt ekonomikai. Valstīs, kurās dažādu sabiedrības grupu tiesības tiek vienlīdz atzītas un ievērotas, likumsakarīgi ir arī attīstītāka ekonomika un augstāks labklājības līmenis,” skaidro KPMG Latvijā partnere Evija Šturca.
Lai veiktu aprēķinus, cik neiekļaujoša politika katru gadu izmaksā Latvijas ekonomikai, tika veikts vērienīgs un līdz šim nebijis pētījums.
Attieksme uzlabojas, bet likumdošana stagnē
Lai gan jaunākie SKDS dati rāda, ka attieksme par LGBTQ uzlabojas – ja 2018.gadā tā bija pozitīva vai neitrāla 53% Latvijas iedzīvotāju, 2020.gadā jau 58%, bet 2021.gadā – 65% -, tomēr trūkumi tiesiskajā vidē būtiski kavē iekļaujošas sabiedrības veidošanos.
Apskatot ILGA Rainbow Europe karti, kas raksturo normatīvo aktu radīto LGBTQ iedzīvotāju drošības līmeni Eiropas valstīs, var secināt, ka Latvija 2021.gadā ar rādītāju 17 no 100 procentiem bija astotā neiekļaujošākā valsts un otra vismazāk iekļaujošā valsts Eiropas Savienībā. Iekļaujošākā valsts šajā Eiropas valstu indeksā ir Malta, neiekļaujošākā – Azerbaidžāna. Kopumā manāma tendence, ka Austrumu un centrālās Eiropas valstis ir mazāk iekļaujošas, tomēr Latvija šajā rādītājā atpaliek arī no Baltijas kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas.
Neiecietības rezultātā Latvija zaudē no 278 miljoniem līdz 656 miljoniem eiro gadā
Aplūkojot Latvijas ekonomiskās attīstības rādītājus pēdējo 10 gadu laikā, redzams ka iekšzemes kopprodukts (IKP) un produktivitāte aug, taču abos rādītājos Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Turklāt redzams, ka pēc 2008.gada globālās finanšu krīzes Latvijai bijis arī lēnāks attīstības temps.
Pētījumā aplēsts, ka neiecietības ekonomiskā cena Latvijā 2020. gadā ir pielīdzināma 0,85 līdz 2% no IKP, kas atbilst no 278 miljoniem līdz 656 miljoniem eiro gadā, rāda KPMG Latvijā aprēķini.
Augsti depresijas rādītāji, zems veselīgi nodzīvoto gadu skaits
Aplūkojot cilvēkkapitālu raksturojošos rādītājus, sevišķu uzmanību KPMG vērš mirstības un veselības rādītājiem, kas ietekmē Latvijas iedzīvotāju produktivitāti.
Pētījumā secināts, ka Latvijā ir trešais augstākais pašnāvību skaits ES. Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents M. Taube skaidro, ka 80% pašnāvību Latvijā ietekmē depresija. Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) veiktās aptaujas liecina, ka 87% LGBTQ respondentu no Latvijas pēdējo divu nedēļu laikā jutušies depresīvi un nomākti. Turklāt vairāk nekā trešdaļa (38%) tā jutušies vairāk nekā pusi no laika.
Tāpat Latvijā ir viens no zemākajiem veselīgi nodzīvoto dzīves gadu skaitiem. To ietekmē dzīvesveids, tai skaitā alkohola patēriņš. Alkohola patēriņš Latvijā ir viens no augstākajiem ES. Tieši psihoemocionālās veselības problēmas un nevēršanās pēc palīdzības ir viens no iemesliem, kas veicina alkohola patēriņu. Veselīgi nodzīvotie dzīves gadi raksturo iedzīvotāju spēju iekļauties darba tirgū, produktivitāti un pienesumu ekonomikai. Turklāt svarīgi ņemt vērā arī to, ka zemāks veselīgi nodzīvotu dzīves gadu skaits Latvijā rada lielākus izdevumus pabalstiem, veselības aprūpei u.c. atbalstam.
Rekomendācijas ceļā uz iekļaujošāku sabiedrību
Galvenie iemesli, kas veicina diskrimināciju un neiecietību, ir politiķu negatīvā attieksme un atbalsta trūkums, savukārt galvenais iemesls, kas veicina diskriminācijas un neiecietības samazināšanos, ir lielāka LGBTQ iedzīvotāju iesaiste ikdienas dzīvē un viņu redzamības palielināšana. Tāpēc, lai panāktu pārmaiņas, jāfokusējas uz politiķu attieksmi un rīcību, kā arī LGBTQ iesaisti ikdienas dzīvē, piemēram, darba vidē.
Apkopojot starptautiskos pētījumus un ekspertu ieteikumus attiecībā uz iedzīvotāju mirstības samazināšanu, KPMG Latvijā rekomendē:
- Pirmkārt, nepieciešams veicināt gan izglītības iestāžu, gan valsts pārvaldes darbinieku izpratni par depresijas iemesliem un iespējamām sekām. Šīm mērķa grupām, kas bieži vien nonāk kontaktā ar LGBTQ iedzīvotājiem, ir jāspēj pamanīt depresijas pazīmes un sniegt nepieciešamo atbalstu;
- Otrkārt, ir svarīgi nodrošināt informācijas un atbalsta pasākumu pieejamību jauniešiem, lai novērstu pašnāvības riskus.
Attiecībā uz emigrācijas mazināšanu, KPMG Latvijā rekomendē:
- Valsts pārvaldes darbiniekiem ieteicams uzlabot izpratni par LGBTQ, jo sabiedrisko pakalpojumu sniegšana ir viena no jomām, kurā var pastāvēt neiecietības un diskriminācijas izpausmes, kā rezultātā iedzīvotāji dodas pieņem lēmumu pārcelties uz dzīvi citā valstī vai arī nav iespējams piesaistīt iedzīvotājus no citām valstīm;
- Tāpat ir būtiski piešķirt LGBTQ iedzīvotājiem tiesības reģistrēt kopdzīvi, tādā veidā mazinot viņu vēlmi pārcelties uz dzīvi citur;
- Visbeidzot ir svarīgi veicināt naida noziegumu atpazīšanas un izmeklēšanas mehānismu efektivitāti.
Attiecībā uz veselības jautājumiem, KPMG Latvijā rekomendē izstrādāt vadlīnijas, lai veicinātu veselības aprūpes speciālistu iekļaujošu attieksmi, kā arī veikt plašākus pētījumus par slimību izplatību LGBTQ iedzīvotāju vidū, lai nodrošinātu/ pārbaudītu informāciju par mentālo u.c. veselības problēmu izplatību.
Attiecībā uz uzņēmējdarbības vidi, KPMG Latvijā rekomendē izglītot uzņēmumus par ieguvumiem, ko rada dažādība komandās. Nepieciešams informēt darba devējus arī par to, ka potenciālo darbinieku skaits arvien samazinās, tāpēc ikvienam piesaistītajam darbiniekam ir ļoti augsta vērtība. Ir jāpilnveido arī valsts institūciju kultūra, ieviešot iekļaujošākus un atbalstošākus principus attiecībā uz LGBTQ iedzīvotājiem.
Latvija nevar atļauties neiekļaut kādu grupu, ja vēlamies nodrošināt ekonomisku un vispārēju valsts attīstību. Katrs cilvēks ir svarīgs un katram ir vērtība.
Pētījums ir veikts pēc LGBT un viņu draugu apvienības “Mozaīka” pasūtījuma Sabiedrības integrācijas fonda pasākuma kopuma “Izstāstīt saliedētību” ietvaros.