Начало

Kā kļūt par skatpunktnieku?

перевод этой страницы не доступен.
Посетить SIF информационную страницу:
Или используйте автоматизированного перевода:

zz

zada

Ikvienam var būt citāds redzējums par jautājumiem, ar kuriem saskaramies ikdienā, darbā. Īpaši šajā laikā, kad jebkura līmeņa vadītājiem jāpieņem sarežģīti lēmumi saistībā ar radušos pandēmiju, ir labi, ka krīžu starplaikos ir iespēja izmantot iespējas, lai izglītotos un spēcinātu savas prasmes dažādības vadībā.

Varam būt gandarīti, ka Sabiedrības integrācijas fonda un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka organizētajās mācībās 2020. gadā jau piedalījušies 173 dalībnieki, no kuriem 36 piedalījušies mācībās "Skatu Punkti: Ieguvumi" augstākā līmeņa vadītājiem, bet 137 dalībnieki piedalījušies mācībās "Skatu Punkti: Cieņa" organizāciju darbiniekiem. Kopš 2017. gada beigām programmu apguvuši jau 584 cilvēki, kuri arī pievienojušies skatpunktnieku saimei.

Esam gandarīti, ka ikviena grupa, kura beigusi šo apmācību programmu, turpina būt iesaistīti skatpunktnieku tīklā. Pēc katrām mācībām tiek veidota WhatsApp grupa, kas noder dalībnieku savstarpējam atbalstam, turpinot dalīties ar pieredzi, attīstīt jaunas sadarbības formas, sniegt citiem savstarpēju atbalstu, kad tas nepieciešams. Tomēr, vēlamies atgādināt, ka atbalstu savā darbā, saistībā ar dažādības vadības jautājumiem var iegūt ikviens cilvēks un ikviens darba devējs, kurš nav vēl paspējis piedalīties apmācībās. Visi mācību ietvaros iesaistītie eksperti ir praktiķi savās jomās un nodrošina atbalstu citiem savas kompetences ietvaros.

Kāds atbalsts ir pieejams darba devējiem un darba ņēmējiem?

-          Viena no interesantām tēmām, kuru aktualizē organizācijas un darba devēji un šis problēmjautājums arvien ir aktuāls darbaspēka kontekstā, bet par to nav viegli un viennozīmīgi runāt, ir diskriminācija. Diskriminācijas gadījumos nepietiek tikai ar to, ka pārzini definīciju vai spēj pateikt “es nevienu nediskriminēju”. Ar diskrimināciju saistītās problēmsituācijas ir izteikti specifiskas un prasa iedziļināšanos. Piemēram, Covid-19 krīzes laikā daudziem zemniekiem trūka darbinieku, bet, kad organizācija “Make room” bija noorganizējusi, ka studenti, kuri dzīvo Latvijā, bet ir no citām valstīm, iesaistās ražas novākšanā, viens no lielākiem izaicinājumiem, kā apgalvo organizācijas pārstāvis, bija tieši savstarpējā nesaprašanās starp dažādu kultūru cilvēkiem. Šķiet pilnīgi skaidrs – nepieciešamas darba rokas, bet, kad tās pieejamas, sākam šaubīties, vai tās ir “pareizās” darba rokas. Tās ir situācijas, ar kurām ikviens varam saskarties, bet, lai tās cieņpilni risinātu, ir vērts noklausīties lekciju par diskrimināciju, kuras ietvaros tiek iedoti instrumenti diskriminācijas atpazīšanai no savu emociju izpratnes spektra līdz juridiskā ietvara skaidrojumam, kas ietver arī jaunāko tiesu prakšu izskatīšanu. Ne velti katrs piektais darba devējs atzinis, ka aizspriedumi un stereotipi ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc darba kolektīvos netiek pieņemti cilvēki no dažādām sociālajām grupām. Atgādināsim – grupas, kas var saskarties un saskaras ar diskrimināciju, nereti ir grūti pamanāmas.

-          Otra no būtiskās tēmām ir universālais dizains. Daudz jau spriests, bet atkal un atkal nākas sastapties ar situācijām, kad cilvēki nespēj iekļūt publiskās telpās, viesu namos, izglītības iestādēs un citviet. Viegli teikt “esam šajās telpās, tās nav mūsu un tur nav iespējams neko darīt, lai telpas pielāgotu cilvēkam ar fiziska rakstura traucējumiem”. Un tomēr, Latvijā ir kāda privāta augstskola – Starptautiskā Kosmetoloģijas koledža, kas lielu daļu mācību procesa pārcēla uz ēkas pirmo stāvu, lai nodrošinātu, ka no dzimšanas neredzīgam cilvēkam tiek radīta labvēlīga un pielāgota studiju vide. Mācību iestāde arī veic būtisku ieguldījumu pedagogu un administratīvā personāla izglītošanu par to, kādā veidā strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir kāda fiziska vai garīga rakstura traucējumi. Tātad, iespējas ir vienmēr, bet nozīmīga ir vēlme veidot pieejamu vidi. Un neatkarīgi no tā, kādās telpās atrodaties, vienmēr ir iespējas padomāt par cilvēkiem, kuriem nepieciešams atbalsts vides pieejamībā no skatu punkta – tie ir mani cilvēki un viņiem nepieciešama tieši mana izpratne. Tas ir labs sākums! Ja plāno celt jaunu objektu, esi aicināts sazināties ar vides pieejamības ekspertiem, bet pats galvenais – kā apgalvo eksperti – radi vidi cilvēkiem nevis formāli pildi būvnormatīvus. Šajā ziņā arī cieņa ir būtiska no abām pusēm – gan no tā, kuram pielāgota vide nepieciešama, gan no tā, kuram ir ietekme to pielāgot.

-          Trešā tēma, kas izraisa pretrunīgas emocijas, jo nereti ir slēpta un ir dziļi personiska, ir dzimumu līdztiesība. Dzimumu līdztiesības aspekti variē no tā, ka cilvēkiem par vienādu darbu netiek maksāts vienāds atalgojums, neskatoties, ka darba apjoms un pienākumi ir vienādi, bet atšķirības veido vai cilvēks ir sieviete, vai vīrietis. Jāteic, ka nereti var iedomāties, ka šāda prakse būtu raksturīga tikai kādiem nelieliem uzņēmumiem, tomēr nē – šādi nevienlīdzības simptomi un prakse raksturīgi arī lieliem uzņēmumiem ar senu vēsturi un spēcīgām tradīcijām. Šī problēma iesakņojusies, jo dzimumu līdztiesība, attīstoties cilvēcei mainās, uzlabojās, bet tas nenozīmē, ka darbs var apstāties, jo nevienlīdzība joprojām pastāv un ir dziļi iesakņojusies daudzās mūsu dzīves sfērās. Otrs nozīmīgs aspekts, kas ir dzimumu nevienlīdzības galējā izpausme, ir vardarbība. Vardarbība ir tēma, ar kuru daudzi saskārušies, tomēr, par to ir grūti runāt, jo nereti cilvēki, kuri cietuši no vardarbības tiek par to vainoti. Apmācībās “Skatu Punkti” viedokļi atšķiras un tēma vienmēr raisa padziļinātas diskusijas, tomēr pētnieki ir pierādījuši, ka tieši vardarbības un tās seku novēršanas dēļ Latvija ik gadu zaudē aptuveni 400 miljonus eiro. Bet ikvienam ir iespēja savā darbā izmantot dzimuma perspektīvā balstītu budžeta veidošanu, lai panāktu, ka ieguldītais resurss patiesi atbalsta abus dzimumus. Tas nozīmē, ka ar budžeta veidošanu un sekojot uzmanīgi līdzi tam, kur un kā tiek investēti organizācijas resursi, tiek analizēts, kas ir galvenais “gala saņēmējs”, un ja ir iespējas, veidot budžetu veidā, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas pakalpojumus saņemt gan sievietēm, gan vīriešiem. Arī šajā jautājumā eksperti var sniegt vērtīgus padomus efektivitātes uzlabošanai Jūsu organizācijai.

Pēdējo divu gadu laikā mācībās piedalījušies arī pārstāvji no Latvijas lielajiem uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits mērāms tūkstošos un apgrozījums vairākos simtos miljonu, piemēram, SIA Schwenk Latvija, AS Latvijas Balzams, SIA Rīgas namu pārvaldnieks, SIA Skonto Prefab, SIA Orkla Latvia, SIA VK tranzīts, SIA Bucher Municipal, SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Maxima Latvija, AS UPB, SIA Rimi Latvia. Tas, ka šie uzņēmumi izvēlas kļūt par skatpunktniekiem, nozīmē to, ka viņiem rūp viņu darbinieku labklājība. Iespējams, ne vienmēr un ne tūlīt pārmaiņas ir veicamas, bet mums, tiem, kuri īsteno “Skatu Punkti” mācību programmas, ir būtiski, ka pēc iespējas plašāks cilvēku loks kļūst atvērti un dažādas krīzes situācijas spēj risināt cieņpilni, ar pozitīvu iznākumu visām pusēm. Aicinām skatpunktnieku tīklā!

Izglītojoši pasākumi par sociālās iekļaušanas un diskriminācijas novēršanas jautājumiem tiek īstenoti Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Dažādības veicināšana" (Nr. 9.1.4.4./16/I/001) ietvaros. Finansējums 85% apmērā piešķirts no Eiropas Sociālā fonda un 15% finansē Latvijas valsts.

Rasma Pīpiķe

Vadošā eksperte – dažādības vadība

Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”