Latvijas - Šveices sadarbības programmas logo


Neapjukt ne tikai mežā, bet arī dzīvē

перевод этой страницы не доступен.
Посетить SIF информационную страницу:
Или используйте автоматизированного перевода:

Viens no samērā populāriem brīvā laika pavadīšanas veidiem ir orientēšanās. Biedrība “OK “Arona”” sadarbībā ar desmit skolām no trim novadiem īsteno Latvijas un Šveices sadarbības programmas projektu ”Bērnu un senioru brīvais laiks kustībā”. Projekta mērķis ir apmācīt orientēšanās pamatus un radīt iespēju brīvajā laikā nodarboties ar sportiskām aktivitātēm brīvā dabā netālu no dzīvesvietas bērniem, jauniešiem un senioriem no Madonas, Cesvaines un Ērgļu novadu pašvaldībām. Atsaucība ir liela – vairāk kā 450 bērni piedalās orientēšanās aktivitātēs.
Bērnu vidū ir tādi, kuri nevar izbraukāt uz nodarbībām un orientēšanās pasākumiem no dzīvesvietas attālākās vietās, šeit talkā nāk pašvaldības un nodrošina transportu. Ir arī bērni, kuri nevēlas intensīvi nodarboties ar lielo sportu, taču ar prieku iesaistās dažādās fiziskās aktivitātēs. Orientēšanās ir tāds brīvā laika pavadīšanas veids, kas der gandrīz ikvienam – arī vairāki desmiti senioru aktīvi dalās savā pieredzē ar jaunajiem.
Projekts ir viens no vairāk kā sešdesmit projektiem, kas tiek īstenoti ar Šveices Konfederācijas un Latvijas valsts atbalstu.
Pašvaldībās radīta vide, kur iedzīvotājiem pavadīt brīvo laiku pie dabas aktīvā atpūtā. Bērni, jaunieši un seniori ieguvuši prasmes orientēties apvidū, izveidojuši jaunu ieradumu – pavadīt atpūtas laiku aktīvi, darbojoties brīvā dabā. Iegūtās prasmes noderēs arī turpmākajā dzīvē, lai spētu orientēties gan dabā, gan pilsētā. Ap 500 projektā iesaistītie apguvuši apmācību programmu “Orientēšanās ABC”.

Izveidotas 10 apmācāmo grupas. Nodarbības notika 2 reizes  nedēļā: vispirms klasē apgūtas teorētiskās zināšanas kartes lasīšanā, notika iepazīšanās ar kompasa pielietojumu, un orientēšanās sacensību noteikumiem. Pēc tam, kad tika izveidotas kartes,  notika praktiskās nodarbības apvidū, kuru laikā ne tikai apgūtas iemaņas pielietot teorētiskās zināšanas praksē, bet mācītas prasmes orientēties dabā: pēc reljefa, saules, atsevišķiem kokiem, takām u.c.
Nodarbības vadīja lektori, kuriem ir pieredze darbā ar bērniem un jauniešiem, un kuri paši aktīvi nodarbojas ar orientēšanos.
Projekta noslēgumā daļa no apmācības pabeigušajiem piedalījās divu dienu sporta un atpūtas nometnē Vestienā, kur arī notika noslēguma sacensības ar nakts orientēšanos 2011.gada 3.un 4.augustā. Nometnē notika sacensības starp jauktajām bērnu un senioru komandām.

Tas deva iespējas projekta dalībniekiem samērot savas spējas ar tiem, kuri ar orientēšanos nodarbojas jau ilgāku laiku, iekļauties pastāvīgo orientieristu vidē, veidot ar viņiem kontaktus. Seniori, kuri dažādu iemeslu dēļ bija pametuši aktīvas nodarbības, varēja atgriezties zināmajā vidē jau ar jaunām zināšanām. Projektā aktīvi piedalījās arī jaunieši, kas orientēšanās sportā jau guvuši atzīstamus panākumus. Ģirts Ļeontjevs no Vestienas ar orientēšanos nodarbojas jau 9 gadus un 2011.gadā ieguvis 6.vietu Pasaules skolēnu čempionātā, savukārt Elīna Svilpe no Ērgļiem ar orientēšanos nodarbojas jau astoņus gadus un šobrīd ir vairākkārtēja Baltijas čempione, 7.kārtēja Latvijas čempione garajā distancē, vidējā distancē, sprintā un maratonā.
Pēc apbalvošanas jauniešiem notika diskotēka, uz lielā ekrāna varēja vērot filmu par dienā notikušajām sacensībām. Aktivitāšu sarakstā bija gan braukšana ar laivām, gan basketbols, gan arī sautriņu mešana. Savukārt skolotājus pēc sacensībām aicināja pārrunāt iesāktās sadarbības turpinājumu. Daudziem bērniem šī bija pirmā nometne, kā piemēram meitenēm no Kalsnavas un Mārcienas. Kusas bērni bija sagatavojuši aizkustinošu priekšnesumu, dziedot dziesmu par orientēšanos “..mēs skrienam meklēt kontrolpunktu, mums vajag vienu tādu”.
 
Gunārs Ikaunieks strādā ar jauniešiem jau 20 gadus. “Nometne ir kā dzinulītis”, atzīmē Gunārs, “lai jaunieši nāk orientēties, jo patreiz ir tā, ka apsēžas pie datora un viss. Orientēšanās ir masu sports, tā ir aktīvā atpūta – nav cita tāda sporta veida. Katrs var atrast kaut ko noderīgu sev. Senioriem tā ir veselība, piederības sajūta".
Gunārs Ikaunieks stāsta, ka ir kāda sieviete, kas labprāt ar sunīti izstaigā visus trases kontrolpunktus – tā ir unikāla piederības sajūta, piedzīvojums. Ir jau protams, arī tā, ka saka “..nu ko tad es, man pensija pēc gada”. Šeit lieti noder teiciens ”ja iesi pa priekšu, ies arī līdzi”.“Bērns, savukārt, pavelk līdzi vecākus” - bieži vien vecāki ved bērnus ar savu privāto transportu, jo projekts iekustinājis uz došanos dabā, skriešanu. Skaidrs, ka atbalsts no vecākiem būs arī turpmāk, jo nav jau cilvēkam nekas dārgāks par to, ka esam veseli un daudz ko apguvuši. Atnāk bērns uz nodarbībām, atnāk arī tētis pāris reizes “izskriet svaigā gaisā”. “Lielais sports iet uz rezultātu”, norāda Gunārs, “bet šeit ir tā – jebkurš var piedalīties. Sasniegtais rezultāts nav prioritāte, galvenais, lai iesaistās maksimāli daudz cilvēku”. Bērns iemācās plānot savu laiku tieši ar orientēšanās palīdzību. Bērnam izveidojas atbildības sajūta, ka jābūt uz sacensībām. Bērnam ir liels prieks par to, ka var neapjukt – iemācās tikt galā, kad ir viens un meža vidū. Bērni paši iesaistās trašu veidošanā, tādējādi apgūstot jaunas prasmes un iemaņas. Šādas prasmes lieti noder arī daudzās citās dzīves situācijās. Īsti neizprotami ir tas, ka vecāki piegadā ārsta zīmi, lai tikai bērns neietu uz nodarbību sakot “Ārā slapjš, šodien neej”. Orientēšanās sports nostiprina veselību, cilvēks iegūst rūdījumu, ko var izmantot, arī nodarbojoties ar citiem sporta veidiem.