Drukāt |

Sākums > Aktualitātes > Jaunumu arhīvs > Jaunumi > Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdēt[..]

Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētāja Andra Rāviņa viedoklis par tautas nobalsošanu 18.februārī par Satversmes grozījumiem

Andris Rāviņš, Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētājs, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs

18. februārī mums, Latvijas pilsoņiem, jāpauž sava nostāja par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Ir jāpieliek punkts politiskām manipulācijām ar sabiedrību jautājumos, kas skar valsts neatkarību, apdraud mūsu iespēju dzīvot un audzināt bērnus brīvā Latvijā, iespēju brīvi lietot vienu valsts valodu - latviešu.

Vēsturiski Latvija ir bijusi mājvieta dažādu tautību pārstāvjiem. Vēlme saglabāt un stiprināt mūsu valodu nenozīmē to cilvēku noniecināšanu, kam latviešu valoda nav dzimtā. Daudzi latvieši zina krievu valodu un saziņā to lieto. Uzskatu, ka lielākā problēma nav saziņas valoda. Vismaz Jelgavā nē, par ko liecina skaitliski neliels savākto parakstu skaits referenduma ierosināšanai. Tas ir piederības un attieksmes jautājums, kuru risinot, ir svarīgi jebkuros apstākļos saglabāt savstarpējo cieņu un sapratni. Likuma grozījumi neatrisinās problēmas un nesaliedēs sabiedrību. Melo tie, kas apgalvo pretējo, kas pārmet latviešiem šovinismu un par asimilāciju sauc pamatotu prasību cienīt valsti, kurā tu dzīvo, un zināt šīs valsts valodu. Patiesi lojālam cilvēkam neatkarīgi no viņa nacionālās piederības tas ir pašsaprotami. Ticu, ka Latvijā tādu ir vairākums, un starp viņiem ir krievi, baltkrievi, ukraiņi un citu tautību pārstāvji.

Manuprāt, politiskā atbildība jāuzņemas tiem politiķiem, kas ceļ savu partiju reitingu, šķeļot sabiedrību un manipulējot ar nacionālo pašapziņu. Nacionālā jautājuma aktualizēšana liecina par atsevišķu politisko spēku vēlmi pievērst sev uzmanību. Propagandas kampaņu īstenošana uz sabiedrības rēķina ir vieglākais ceļš, kā to izdarīt, nerēķinoties ar sekām.

Pārliecinošam „nē” otrai valsts valodai vajadzētu kļūt par pamudinājumu Latvijas valdībai nekavējoties veikt atbalsta pasākumus latviešu valodas saglabāšanai un nostiprināšanai. Mums ir jāveido vienota valsts finansēta izglītības sistēma valsts valodā, jābūt nepiekāpīgiem valsts valodas lietošanā dokumentu apritē attiecībā uz visām svešvalodām.

18. februārī aicinu visus Latvijai lojālos balsstiesīgos iedzīvotājus tiesiskā ceļā apstiprināt, ka latviešu valodai negrozāmi jābūt vienīgai valsts valodai. Tas nenozīmē, ka savā starpā nedrīkstam runāt citās valodās, tas nenozīmē šeit dzīvojošu tautu kultūras un tradīciju ignoranci. Referendums uzliek milzu atbildību ikvienam balsotājam, jo valsts valodas neaizskaramība nav tikai Latvijas iekšējais jautājums. Jau šobrīd gaidāmajam referendumam ir piesaistīta daudzu valstu uzmanība, jo līdzšinējie mēģinājumi palielināt krievu valodas ietekmi Eiropas Savienībā, panākot tai oficiālās valodas statusu, ir politiskās ietekmes jautājums. Pasīvie vērotāji šajā gadījumā nevar pretendēt uz neitralitāti. Un tie, kas ir par otru valsts valodu, varēs viņus pieskaitīt pie saviem atbalstītājiem vai cilvēkiem, kam šis jautājums ir vienaldzīgs.

Mums, Latvijā dzīvojošajiem, jābūt vienotiem mērķiem, vienotai apziņai un pārliecībai, ka esam piederīgi vienai valstij, un ka šī valsts ar vislielāko atbildību attiecas pret ikvienu cilvēku, kas tajā dzīvo.

 


Drukāšanas datums: 09.08.20